7
… un ZZS kā vietējās varas pārstāvji arvien pret, ja slēdz slimnīcas uz vietas.
To ar ministri apsveram. Cilvēki grib drošības sajūtu. Arī to, ka saņems daktera aprūpi, kad vajadzēs. Bet protestiem vienmēr ir kāds iniciators. Cik viņš var iespaidot un savākt cilvēkus aiz sevis? Bailes par nākotni, nedrošības iedvešana ir labs dzenulis, lai atbalstītāju pulciņš vairotos. Bet ir arī kvalitātes kritēriji. Pašvaldību vadītāji arī skoliņu nereti vilks līdz beidzamajam skolēnam. Kāds pārmetīs tukšas skolas slēgšanu un nākamreiz nevēlēs. Arguments – padomājiet par bērniem, kam jāgūst pēc iespējas labāka izglītība! – ne pārāk iedarbojas. Arī par slimnīcām ir jautājums – kam piekritīs pati iestāde un pašvaldība? Izeja ir kaut vai slimnīcu apvienību veidošanā.
Runas par uzlabojumiem veselības nozarē parasti beidzas ar “vajag papildu finansējumu”. Kur ņemt miljonus? Celsiet nodokļus?
… un simtus miljonu vajag ceļiem bez bedrēm, daudz kam, bet finansējuma avotu tādā apjomā nav. Aplikšana ar jauniem nodokļiem, visticamāk, nav izeja. Ņemot vērā, ka 300 tūkstoši cilvēku nesaņem pilnu algu, nemaksā nodokļus. Esam modelējuši variantus. Nauda jāatrod iekšienē.
Jums bija ambīcija sasniegt 5% ikgadējo IKP pieaugumu, kas vairotu līdzekļus valsts kabatā. Vai tā atcelta? Izmērāms rezultāts būtu arī mērķis panākt un apsteigt Igauniju. Uz to aicina, bet vai tas ir sasniedzams vai absurds mērķis?
Mums jātiecas kļūt labākajiem reģionā. Latvijā dzirdam runas – ja tā spaidīs, tūliņ pārcelsim uzņēmējdarbību uz Igauniju! Igauņu premjers pasmējās un sacīja, ka viņu tāpat lencot – skriesim prom uz Latviju! Šķiet, igauņi nav tik naski uz valdības lamāšanu kā latvieši. Sliktāk pilda Kremļa doto vēlmi – panākt, ka sava zeme tiek attēlota kā neizdevusies valsts.
Ambīcija par 5% pieaugumu nav atcelta. Bez augsta mērķa nevar. Pērnā atpalicība bāzējās ES fondu naudas “nepaņemšanā”, sabremzējoties celtniecības nozarei. Šogad plāns pārsniegt 3% ir reāls. To atzīst pat tie eksperti, kuri parasti neko neatzīst. Darbakārtībā ir jautājumi, kā vēl celt izaugsmi, kā piesaistīt investīcijas, ar ko gludi vis neiet.
Vācu, dāņu dienesti, zviedru premjers – visi bažīgi par Krievijas ietekmi uz vēlēšanām, valstu iekšpolitisko dzīvi. Sevišķi pēc ziņojumiem par hakeru ielaušanos pirms ASV prezidenta vēlēšanām. Tikai Raimonds Vējonis kā klints – Latvijā krievu propagandai nav sekmju iedzīvotāju prātu duļķošanā. Jums tāda pati pozīcija par iekšējo drošību?
Es piekristu vērtējumam, ka drošības situācija valstī tiek kontrolēta. Lāča pakalpojumu nodara ekspertu, politiķu atzinumi, it kā Baltija būtu nedroša, bīstama vieta. Kaut tāpēc, ka rada bažas investoriem. Nešaubīgi, ka būs nākotnes izaicinājumi, jo Francijā, Vācijā ir svarīgas vēlēšanas, ko var mēģināt iespaidot, strādājot ar masām. Latvijā tomēr esam ar lielāku sapratni, sagatavotāki, cik ticams ir aizrobežu TV ziņās nolasītais.
Mūsu profesori pareģo politiskās sekas, kādas iestātos pēc pašvaldību vēlēšanām, ja “Saskaņa” parādītu labus rezultātus, bet “Vienotība” ne. ZZS tuvinātos Ušakova partijai.
Sekoju polemikai. Arī par Viestura Silenieka neveiksmīgu izteicienu par sadarbību ar “Saskaņu”, kas tika interpretēts. ZZS to nosodīja kā nepieņemamu.
Kāpēc Silenieku neizslēdza no apvienības?
Nav jau diktofonā ierakstīts, ko viņš īsti teica…
Nekā interpretējama tur nav. Teica, ka neizslēdz sadarbību ar “Saskaņu”. Mūsu lasītāja Velta Briedīte no Jēkabpils jautā – vai Kučinskis, liekot roku uz sirds, apsola nesadarboties ar “Saskaņu” ne pēc pašvaldību, ne Saeimas vēlēšanām, lai kādi būtu rezultāti?
Piedalos ZZS politiskajās sarunās pirms pašvaldību vēlēšanām un zinu, ka neplānojam sadarbību ar Ušakova partiju. Netiek arī apskatīts variants, ka ar viņiem jāslēdz vienošanās pirms vai pēc Saeimas vēlēšanām.
Jūs jau neesat “zemnieks”, esat Liepājas partijas pārstāvis, bet varbūt apvienībā ir citādi domājošie? Un kurš ir galvenais politikas noteicējs ZZS?
Apvienībā neliela rīvēšanās bija vasarā, jo ZZS nekad nebija bijusi premjera partija, un neslēpšu, ka drusku radās haoss. Kurš, kur un kādus lēmumus pieņem. Esam vienojušies par formātu – ir ZZS valde. Tajā pārstāvība visiem četriem partneriem, un mans priekšlikums bija, ka lemšanā pievienojas apvienības deleģētie ministri. Izveidots kā diskusiju klubs, kur izstrādā nostādnes. Tur ir Sesks (Liepājas partija), Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”), Krauze (Latvijas Zemnieku savienība), Silenieks (Zaļā partija), valdības pārstāvji. Pēdējos mēnešos tieši tur noformēta ZZS pozīcija visos jautājumos.
