Nedod miera sāpes plaukstās. Kāds varētu būt iemesls? 8
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Plaukstu veido tās locītava, pamatne, delna un pirksti. Plaukstas kaulus savieno locītavas, bet muskuļi, kas darbina plaukstu un pirkstus, atrodas apakšdelmā un plaukstā.
Apakšdelma muskuļiem ir garas cīpslas, kas kopā ar nervu stiepjas caur tuneļiem jeb kanāliem. Fiziska pārpūle, traumas, iekaisums var izjaukt šī mehānisma darbu, izraisot diskomfortu, sāpes.
Tirpst, dedzina un dursta
Uz plaukstu ved šauri kanāli, pa kuriem stiepjas nervi. Dažādu iemeslu dēļ var tikt saspiesti, izraisot tirpšanu, sāpes, ādas jutības un kustību traucējumus. Visbiežāk tiek nospiesti nervi plaukstas pamatnē, kur atrodas karpālais kanāls, caur kuru iet ne tikai nervs, bet arī cīpslas, kas saliec pirkstus.
Ja rokas intensīvi nodarbina, cīpslas sabiezē un nospiež tuvumā esošo nervu. Tas notiek arī pēc rokas traumām, piemēram, spieķa kaula lūzuma, kad asinsizplūduma un rētaudu dēļ karpālais kanāls sašaurinās.
“Pacienti sūdzas par rokas īkšķa, rādītājpirksta vai vidējā pirksta tirpšanu, kas ir ļoti traucējoša, īpaši naktīs, kad viņi ir spiesti celties, lai izpurinātu, izvingrinātu plaukstu. Saspieduma dēļ nerva inervācijas zonā parādās tirpoņa, sāpes. Visbiežāk tā iemesls ir pārstrādāšanās, veicot smagu fizisku darbu, arī artrīts, locītavu deformācija, kuru dēļ kanāls tiek sašaurināts no ārpuses,” skaidro Latvijas mikroķirurģijas centra rokas ķirurgs Aivars Tihonovs.
Karpālā kanāla sindroma attīstību var veicināt arī dažādas slimības, piemēram, cukura diabēts, hipotireoze jeb lēna vairogdziedzera darbība, reimatoīdais artrīts.
Par roku tirpšanu nereti sūdzas sievietes grūtniecības un menopauzes laikā, kad rodas hormonālā līmeņa izmaiņas, tūska. Pamanot šādus simptomus, jādodas pie ārsta un jāveic neirogrāfija, lai noteiktu nerva vadīšanas spēju un bojājuma pakāpi, kā arī uzsāktu ārstēšanu.
Ja tirpst, sāp rokas ceturtais un piektais pirksts, ja diskomfortu, piemēram, sāpes, skudriņu tekalēšanu, izraisa pieskāriens, viegla uzspiešana elkoņa apvidum, tas var liecināt par nerva nospiedumu kubitālā jeb elkoņa kanāla līmenī. Ja šos simptomus ignorē un nevēršas pie ārsta, ar laiku var parādīties spēka samazināšanās plaukstās (elkoņa nervs inervē arī iekšējos plaukstas muskuļus, kuri atbild par pareizu plaukstas savilkšanu un spēku).
Ar laiku šie muskuļi izdilst, veidojas plaukstas deformācija, un tā vairs nevar pilnvērtīgi funkcionēt, piemēram, noturēt priekšmetus.
Abos gadījumos vispirms tiek izmantotas fizikālās medicīnas metodes, naktīs ieteicams lietot plaukstas vai elkoņa ortozi, veiktas steroīdu injekcijas jeb blokādes, bet smagākos gadījumos nepieciešama operācija.
Savilkti pirksti un bumbuļi
Ja, saliecot pirkstus, parādās sāpes līmenī, kur tie pāriet plaukstā, ja tie mēdz “ķerties”, tos nav iespējams pilnībā saliekt vai atliekt, iespējams, pacients cieš no stenozējošā ligamentīta, kurš visbiežāk skar rokas ceturto, piekto un vidējo pirkstu.
“Kustinot pirkstu, tas ar sāpīgu klikšķi saliecas un iestrēgst. Tas tādēļ, ka cīpsla, kura to saliec, slīd cauri tunelim. Iekaisuma dēļ uz cīpslas veidojas mezgls, tādēļ tā ar pūlēm iekļūst šaurajā tunelī, bet pēc tam strauji “izlec” no tā laukā. Tad mezgls atkal izplešas un iesprūst,” stāsta rokas ķirurgs. “Šo mehānisko bloku iespējams likvidēt, samazinot iekaisumu, piemēram, injicējot steroīdus cīpslu apvalkos, lietojot līdzekļus, kas noņem sāpes, mazina iekaisumu un tūsku, veicot speciālus stiepšanas vingrinājumus, lietojot ortozi. Var veikt arī nelielu ķirurģisku operācija. Tās laikā tiek izdarīts neliels grieziens ādā un pārdalīta saite, kas ierobežo pirksta kustību. Ja pacients vēršas pie speciālista pusgada laikā pēc pirmo simptomu parādīšanās, 80% gadījumu var iztikt ar konservatīvu ārstēšanu.
Aivars Tihonovs teic, ka vīriešiem, retāk sievietēm, pirksti – parasti ceturtais, bet slimība var izpausties arī uz vidējā un citiem pirkstiem, – ļoti lēnām, pakāpeniski sāk savilkties un plaukstas vidusdaļā veidojas cieti mīksto audu mezgli. Tā izpaužas Dipitrēna slimība, kurai progresējot veidojas kontraktūra, kura neļauj atliekt pirkstus. Plaukstā atrodas saistaudu slānis jeb fascija, kas atdala ādu no nerviem, asinsvadiem un cīpslām. Līdz šim nezināmu iemeslu dēļ, visticamāk, slimība ir iedzimta, fascijas sabiezējuma vietā rodas mazi mezgliņi, plaukstas āda savelkas un pirksti deformējas.
“Zem ādas izveidojas saistaudu stiegras, kuras, savienojoties savā starpā, savelk pirkstu. Pacientiem ļoti svarīgi laikus, jau tad, kad nav iespējams nolikt uz galda virsmas iztaisnotu plaukstu, nokļūt pie rokas ķirurga, pirms vēl pirksts nav pilnībā ievilkts plaukstā. Jo stiprāk pirksts ir savilkts, jo sarežģītāka operācija un ilgāks rehabilitācijas periods,” brīdina ārsts. Ārstēšanā izmanto dažādas metodes. Sākuma stadijā var izmantot masāžu, stiepšanu, bet visefektīvākā ir operācija, kuras laikā tiek izņemta bojātā fascija un atjaunots pirksta kustīgums.
Aivars Tihonovs norāda, ka pacienti bieži vien vēršas pie rokas ķirurga ar dažādiem veidojumiem plaukstā. Visbiežāk tie ir gangliji jeb higromas, kuras var parādīties gan plaukstas locītavās, gan pirkstos.
“To rašanās iemesli var būt dažādi, bet parasti tās ir mikrotraumas locītavu apvalkos, kuru dēļ locītavu šķidrums sāk pastiprināti izdalīties caur locītavas somiņu. Tā kā visi apvalki nav plīsuši, šķidrums saglabājas nelielā bumbulītī. Plaukstu kustinot, spiediens locītavā pieaug un bumbulis kļūst arvien lielāks. Ja tā ir parasta higroma, var veikt veidojuma punkciju un atsūkt želejveidīgo vielu. Ja bumbulis rodas no jauna un rada funkcionālus traucējumus, tas jāizoperē,” viņš teic. Ja ārsts nav pilnīgi pārliecināts, ka veidojums ir labdabīgs, audu paraugu pēc operācijas nosūta izmeklēšanai uz laboratoriju.
Ja sāp plaukstas locītava
* Sāpes plaukstas locītavā var izraisīt gan traumatiskas vai deģeneratīvas izmaiņas plaukstas kaulos, locītavā vai saitēs, gan tā saucamais De Kervēna tenosinovīts – cīpslas iekaisums īkšķa pamatnē. Pacienti sūdzas par stiprām sāpēm, kuras traucē veikt ikdienas darbus.
Tā iemesls ir iekaisusi cīpsla, kura atrodas ļoti šaurā tunelī, kas neļauj tai normāli slīdēt. Nevajadzētu vilcināties ar vēršanos pie ārsta, vēlams rokas ķirurga, jo pēc sešiem mēnešiem slimība kļūst hroniska, tad vienīgais risinājums ir operācija, kuras laikā tiek pārgriezta saite, kas notur cīpslu, likvidēts iekaisums un sāpes, tāpat arī citi simptomi pilnībā izzūd.
* Slimība biežāk piemeklē cilvēkus, kuriem darba veikšanai nepieciešama bieža īkšķa un vienlaicīga plaukstas pamatnes locītavas atliekšana uz mazā pirkstiņa pusi, piemēram, mazgājot veļu ar rokām vai strādājot ar rotējošiem mehānismiem.
