Nedod inficētai ērcei iespēju: sargā potītes, vakcinējies, ārstējies 0
Latvija ir ērču encefalīta endēmiskais reģions. Tas nozīmē, ka risks saslimt ar šo infekcijas slimību ir augsts. Ar vīrusu, kas to izraisa, inficētas līdz 3% ērču, bet ar Laimas boreliozi – pat 30%. Šogad uz Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra laboratoriju pārbaudei atnesta jau 301 ērce, trīs no tām izrādījušās inficētas. Pērn ar šo centrālās nervu sistēmas infekcijas slimību saslima 214 Latvijas iedzīvotāji, no tiem 13 bērni, bet ar Laimas slimību – 612 cilvēki.
Bērnus vakcinē 30 novados
Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Antra Bormane stāsta, ka aizvadītā ziema ērcēm bijusi labvēlīga, taču to izplatību ietekmē arī citi apstākļi. “Mums ir ārkārtīgi nekopti mežu izcirtumi, kuros tiek atstātas zaru kaudzes. Vēl pirms gadiem 20 tāda postaža Latvijā nebija redzama. Protams, arī atmatā aizlaisti tīrumi, kas aizauguši ar garu zāli un sīkiem krūmeļiem, ir biotops, kas veicina ērču attīstību,” viņa norāda.
Tādēļ šogad ģimenes ārsti valsts apmaksātu bērnu vakcināciju pret ērču encefalītu veic jau 31 novadā, kur ērces rosījušās visaktīvāk. Kopš pagājušā gada endēmisko novadu saraksts ir kļuvis garāks. Lai gan no tā izsvītroti seši novadi (Gulbenes, Mālpils, Mērsraga, Rugāju, Sējas un Vārkavas), no jauna pievienoti veseli 10 – Iecavas, Jaunpiebalgas, Jaunpils, Krimuldas, Neretas, Nīcas, Priekules, Rūjienas, Salacgrīvas un Vecumnieku. Taču arī sešos šogad sarakstā neiekļautajos novados valsts turpinās maksāt par vakcinācijas kursa pabeigšanai nepieciešamo otro un trešo poti.
Visaugstākais inficēšanās gadījumu skaits ar ērču encefalītu – 114,7 uz 100 000 iedzīvotāju – pēdējo piecu gadu laikā reģistrēts Pāvilostas un vēl vairākos Kurzemes novados, taču vakcinēti tiks arī Baldones novadā deklarētie bērni, kurā šādu gadījumu skaits bijis vien 22,3 (Pasaules veselības organizācija iesaka vakcinēt visus cilvēkus endēmiskajos reģionos – vairāk par pieciem gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju gadā). 2017. gadā šajos novados bērni līdz 18 gadu vecumam saņēma 16 308 valsts apmaksātas pretērču potes. Pirmā pote tika veikta 4161 bērnam, otrā – 4009, bet trešā – 3176.
Bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus joprojām bez maksas vakcinē visā Latvijā neatkarīgi no dzīvesvietas, bet 50% apmērā to apmaksā visiem bērniem līdz 24 mēnešu vecumam. Dažas pašvaldības, kurās deklarētajiem bērniem nepienākas valsts atbalsts, par to gādā pašas. Piemēram, Ventspilī ieviests jauns pabalsta veids – bezmaksas vakcinācija pret ērču encefalītu bērniem līdz trīs gadu vecumam. Pašvaldība šim mērķim atvēlējusi 14 000 eiro.
“Vakcinēties var visu gadu jau no gada vecuma. Imunitātes izveidošanai nepieciešamas trīs vakcīnas devas – pirmās divas ar mēneša intervālu un trešā pēc nepilna gada. Pēc tam jāveic revakcinācija pēc trīs gadiem un tad ik pēc pieciem gadiem. Jāatceras, ka veciem cilvēkiem, kā arī maziem bērniem imūnā atmiņa nav tik noturīga, tādēļ pēc 60 gadu vecuma revakcinācija nepieciešama ik pēc trīs gadiem,” uzsver Bērnu klīniskās universitātes slimnīca Bērnu vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta vadītājs Ivars Vanadziņš uzskata, ka pret ērču encefalītu obligāti būtu vakcinējami mežstrādnieki, mežsargi, mežziņi, vides valsts inspektori un citi, kuri tiešā saskarē ar ērču encefalīta pārnēsātājiem nonāk, pildot darba pienākumus vai mācoties.
Vakcinējoties par savu naudu, Latvijas Infektoloģijas centrā atkarībā no vakcīnas ražotāja un pacienta vecuma tas izmaksā no 30 līdz 32 eiro, “Veselības centra 4” vakcinācijas dienestā – no 26 līdz 28,50, Ludzas medicīnas centrā – no 33 līdz 36, bet Ziemeļkurzemes Reģionālajā slimnīcā no 32 līdz 34,50 eiro.
Jāsargā potītes
“Arī cilvēkiem, kuri vakcinējušies pret ērču encefalītu, ejot pastaigāties brīvā dabā, vajag vilkt piemērotu apģērbu, kas pasargā no inficēšanās ar Laimas slimību un ērlihiozi, pret kurām vakcinēties nav iespējams. Ērces var slēpties ne tikai mežos, bet arī pļavās un krūmājos. Pirmkārt, no ērču pakļūšanas zem apģērba jānodrošina potīšu rajons, nosienot bikšu galus. Tā ir vieta, kur ērces pieķeras visbiežāk, tādēļ šortus, svārkus vai kleitu ģērbt gan nevajadzētu. Sākoties ogošanas un sēņošanas sezonai, uzmanība jāpievērš arī piedurknēm un galvassegai. Iznākot no meža vai garas zāles, uzreiz jāpārbauda apģērbs, vai pa to nerāpo ērces. Tieši tādēļ vajag izvēlēties gaiša, slidena auduma drēbes, lai ērces uz tā būtu labi redzamas un nevarētu pieķerties,” iesaka A. Bormane.
Par laimi, ar ērlihiozi – bakteriālu infekciju, ar kuru pēc ērces piesūkšanās pārsvarā saslimst dzīvnieki, – cilvēki slimo daudz retāk, lai gan to pārnēsā ap 5% ērču. Piemēram, pērn ērlihiozi (ar drudzi, galvas un muskuļu sāpēm) pārslimoja 26 cilvēki, bet 2016. gadā – 50.
Jāuzmanās ne tikai pašiem, bet jāsargā arī mājdzīvnieki, jo siltā klimata ietekmē pēdējos gados mūsu laukos un mežos izplatījusies vēl viena ērču suga – Dermacentor, kas agrāk mita tikai Lietuvā un Polijā. Tās ir lielākas, garākām kājām nekā abas vietējās sugas, turklāt arī ātrākas un pārnēsā ne tikai ērču encefalītu un Laimas slimību, bet arī suņiem bīstamo babeziozi, kuru izraisa kāds vienšūnu parazīts. “Suņiem un kaķiem vajadzētu iegādāties speciālas kakla siksnas, kas atbaida ne tikai kukaiņus, bet arī ērces. Pēc pastaigas brīvā dabā arī suņa kažoks būtu obligāti jāpārbauda, lai pārliecinātos, ka nav piesūkušās ērces, bet, ja ir, pēc iespējas ātrāk tās jānoņem,” iesaka epidemioloģe.
Tas pats attiecas arī uz cilvēkiem. Īpaši rūpīgi jāpārbauda paduses, apvidus ap nabu, jostasvietu, paceles bedrītes, mati, apvidus ap ausīm, cirkšņi – tur ērces piesūcas visbiežāk. Jo ilgāku laiku inficētā ērce ir piesūkusies, jo lielāka iespēja saslimt ar Laimas slimību. Pēc ērču encefalīta pārslimošanas imunitāte saglabājas visu mūžu, taču ar Laimas slimības izraisītāju var inficēties atkārtoti.
Ja piesūkusies ērce
* Pirms ērces izvilkšanas ar spirtu vai degvīnu dezinficē vietu, kur tā piesūkusies.
* Ērces izvilkšanai izmanto smailu pinceti, ar ko satver ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un lēni, ar apļveida kustību (kā skrūvējot) izvelk ērci ārā.
* Ja nav pieejama pincete, ap ērces snuķīti apsien divas stipra diega cilpas un, velkot aiz diega galiem, izņem ērci.
* Pēc ērces izņemšanas brūci dezinficē un rokas nomazgā ar ūdeni un ziepēm.
* Ja pēc ērces piesūkšanās parādījies ādas apsārtums (3 – 5 cm diametrā vai vairāk) vai citi simptomi, kuru iemesls ir neskaidrs, konsultējies ar ģimenes ārstu!
* Laimas slimības gadījumā jālieto antibiotikas. Ja slimība netiek laikus atklāta un ārstēta, var parādīties artrīts, nervu sistēmas bojājumi, sirds asinsvadu sistēmas darbības traucējumi.
* Ja notikusi inficēšanās ar ērču encefalītu, 1 – 3 nedēļu laikā parādās gripai līdzīgi simptomi, dažreiz arī slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, caureja, kas pēc nedēļas pāriet.
* Saslimstot ar ērču encefalītu, tiek traucēta cilvēka centrālās nervu sistēmas darbība un smagākos gadījumos var rasties ilgtermiņa neiroloģiski traucējumi, piemēram, grūtības koncentrēties, ilgstošs nespēks, muskuļu vājums, periodiskas galvassāpes. Ir gadījumi, kad slimības simptomi parādās tikai pusgadu vai pat gadu pēc ērces piesūkšanās.
