Gudrības zobi: vēlāk izšķiļas, ātrāk bojājas. Kāpēc? Kādos gadījumos glābt, kad – šķirties 0
Gudrības zobu aizmetņi izveidojušies lielākajai daļai cilvēku, taču vismaz pusei tie agri vai vēlu rada problēmas, jo evolūcijas gaitā žokļi kļuvuši mazāki un trešajiem dzerokļiem pietrūkst vietas. Kā izvairīties no to sagādātajām ciešanām?
Nereti gudrības jeb astoto zobu izraisīts iekaisums uzliesmo pēc saaukstēšanās, kad vājinājusies imunitāte. Sūdzības mēdz rasties pēc vīna un alus lietošanas, kā arī baudot riekstus ar medu, čipsus vai citus ēdienus, kuru daļiņas iesprūdušas starp zobiem.
Jāuzmana laikus
Trešo dzerokļu aizmetņi mazulim veidojas jau pirms nākšanas pasaulē, bet paši zobi, nereti ar lielām problēmām, mēdz šķilties, kad izveidojies sakodiens. Visbiežāk tas notiek 18–30 gadu vecumā, taču dažkārt arī visai cienījamos gados. Jāuzmanās, ja zobs kaulā nogūlies slīpi, nespēj izkļūt laukā un aiz gļotādas krokas, tā dēvētās kapucītes, sakrājas ēdiena atliekas un savairojas baktērijas. Tad jebkurā brīdī var uzliesmot iekaisums, kas izpaužas ar paaugstinātu temperatūru un sāpēm. Var sāpēt arī galva, būt mutes atvēršanas un rīšanas grūtības. Visbiežāk problēmas rodas apakšžoklī, kur ir biezāks kauls.
Gudrības zobiem ir grūti piekļūt ar zobu suku un diegu, tādēļ rodas labvēlīgi apstākļi kariesa un iekaisuma attīstībai.
Ja pārējie zobi ir veseli, trešos dzerokļus nav vērts saudzēt, taču, ja zaudēti citi, tie var noderēt gan barības sasmalcināšanai, gan kā balsts protezēšanai, taču, protams, tos iespējams izglābt tikai noteiktās situācijās. Piemēram, ja trūkst sestā zoba, septīto ar brekešu starpniecību var pastumt uz priekšu, lai atbrīvotu vietu astotajam. Savukārt reizēm trešā dzerokļa aizmetni iestāda zaudēta sestā zoba vietā, lai nodrošinātu normālu sakodienu.
