Nediagnosticētais slepkava HOPS – trešais izplatītākais nāves cēlonis pasaulē 0
Vai jūs zināt, kas ir HOPS? Ticamāk, ka nē. Tas ir paradoksāli, jo ar HOPS jeb hronisku obstruktīvu plaušu slimību pasaulē sirgst simtiem miljonu cilvēku, bet Latvijā tā varētu būt katram trīspadsmitajam cilvēkam. HOPS ir trešais izplatītākais nāves cēlonis pasaulē, un Igaunijā ir pat izpētīts, ka vīriešiem HOPS ir pirmais un nozīmīgākais nāves cēlonis. Un vienlaikus tā ir cilvēkiem nezināma slimība, ko neatklāj un neārstē pietiekamā apjomā.
HOPS ir slimība, kas sašaurina elpceļus, tas ierobežo gaisa plūsmu plaušās. Neārstēts HOPS laika gaitā noved pie letāla iznākuma – cilvēks vienkārši nosmok.
HOPS var diagnosticēt, veicot plaušu izelpas pārbaudi jeb spirometriju.
HOPS parasti attīstās pēc 40 gadu vecuma, un biežākais iemesls ir smēķēšana. Taču nozīmīga loma ir arī iedzimtībai, kaitīgiem darba apstākļiem un gaisa piesārņojumam. Savukārt, pastāvīgi un pareizi lietojot zāles, ar šo hronisko slimību var sadzīvot arī līdz sirmam vecumam. Taču pirmais un galvenais ārstu ieteikums – atmetiet smēķēšanu!
Fakts Nr. 1
Vairāk nekā diabēta un onkoloģijas slimnieku
Vienlaikus izplatīta un vienlaikus mazzināma slimība – tas ir HOPS diagnozes posts. Parasti slimība attīstās pēc 40 gadu vecuma, un nereti pirmās elpas trūkuma pazīmes cilvēki vienkārši noraksta uz vecumu. Ārsti pneimonologi rēķina, ka Latvijā varētu būt pat 100-150 tūkstoši HOPS slimnieku. Tas ir daudz vairāk nekā reģistrēto diabēta (91,5 tūkstoši) un onkoloģijas pacientu (77,3 tūkstoši). Pasaulē kopumā ir 384 miljoni HOPS pacientu.
Fakts Nr.2
Ārstējas tikai 8%
Lai arī potenciāli HOPS varētu būt ļoti izplatīts, oficiāli dati liecina, ka HOPS kā slimības diagnoze Latvijā ir uzstādīta tikai 25 tūkstošiem pacientu. Diemžēl arī visi zināmie pacienti neārstējas – zāles lieto tikai nedaudz vairāk kā 12 tūkstoši pacientu, un tas nozīmē, ka Latvijā HOSP ārstē tikai 8% no visiem potenciālajiem pacientiem.
Iemesli ir daudz uz dažādi – gan materiāli, gan psiholoģiski. HOPS pacienti nereti ir vecāka gadagājuma cilvēki, kam ir arī vairākas citas slimības, un naudas visu zāļu iegādei nepietiek. Bieži vien tad HOPS zāļu iegāde tiek atlikta. Tāpat kā jebkuras slimības ārstēšanā ļoti svarīga ir arī pacientu līdzestība, bet ārsti nereti dzird atrunas par grūti lietojamiem inhalatoriem un grūtībām atcerēties regulāri lietot zāles. Un tā kopumā veidojas ļoti satraucoša statistika.
Fakts Nr.3
Trešais mirstības cēlonis pasaulē
HOPS ir hroniska un neatgriezeniska slimība – ja to neārstē un nekontrolē ar zālēm, regulāri var notikt uzliesmojumi, kuru laikā cilvēks smok un bieži nonāk slimnīcā. Pēc katra uzliesmojuma, kaut arī to apārstē, reāli cilvēka plaušu darbība var pasliktināties. Rezultātā HOPS ir trešais izplatītākais mirstības iemesls pasaulē. Vairāk nāvju nekā HOPS rada tikai sirds un asinsvadu slimības un insults.
HOPS ļoti bieži ir saistīts ar sirds un asinsvadu slimībām, kā arī plaušu vēzi – jo to visu attīstību diemžēl veicina smēķēšana. Ārsti rēķina, ka aptuveni ceturtā daļa HOPS pacientu nomirst no elpošanas nepietiekamības jeb nosmok, aptuveni 65% – no sirds un asinsvadu slimībām un plaušu vēža.
Fakts Nr.4
Nevar iziet no mājām
Slimība būtiski un neatgriezeniski samazina cilvēku dzīves kvalitāti, darbaspējas un ienākumus. Pacientiem ir klepus un apgrūtināta elpošana, problēmas ar fizisko slodzi, pat ar vienkāršiem sadzīves darbiem, bieži slimības uzliesmojumi.
Kādēļ mēs HOPS pacientus neredzam uz ielām un nedzirdam viņu sūdzības? Jo viņiem trūkst elpas, lai tās pateiktu. Bieži viņu veselības stāvoklis ir tik slikts, ka viņi neiziet no mājām vai elpas trūkuma dēļ pat nespēj piecelties no gultas.
Pasaules dati liecina, 40% HOPS pacientu piespiedu kārtā jādodas pensijā, jo viņi fiziski vairs nespēj strādāt.
Fakts Nr.5
Zāles (ne)var glābt dzīvību
Lietojot nepieciešamos medikamentus, HOPS attīstību ir iespējams apturēt vai būtiski palēnināt, samazinot invaliditātes un nāves risku. Latvijā valsts kompensē 50% no HOPS zāļu cenas, un šis kompensācijas apjoms jau desmit gadus ir palicis tik mazs pēc krīzes gados veiktā “pagaidu” samazinājuma. Latvija ir arī vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā valsts nekompensē skābekļa terapiju, kas HOPS pacientiem nepieciešama slimības pēdējā stadijā, lai vispār elpotu. Ja pacienti nevar atļauties zāles, tiem vienkārši ir jānosmok savos mājokļos.
Sagatavots pēc http://goldcopd.org, www.copdfoundation.org un www.pulmo.lv materiāliem
