Neloģiskie ierobežojumi veikalos, britu diriģents – Latvijas pilsonis. Nedēļas notikumu apskats 4
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Britu diriģents – Latvijas pilsonis
Aizvadītajā nedēļā Saeimas sēdē lemts piešķirt Latvijas pilsonību Apvienotās Karalistes pilsonim, pazīstamajam diriģentam Karelam Markam Šišonam par īpašiem nopelniem Latvijas labā.
Pašreizējais Grankanārijas filharmonijas orķestra galvenais diriģents un muzikālais vadītājs Šišons mūsu koncertu publikai ir pazīstams kā ilggadējs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) diriģents (2009–2012).
Tieši viņš bija tas, kurš pievērsa uzmanību LNSO mūziķu kritiski zemajam atalgojumam, tiesa, cīņā par to diriģents zaudēja un pameta LNSO galvenā diriģenta posteni.
Veiksmīgāka izvērtās Šišona karjera pasaulē – viņš bijis Vācu radio filharmoniskā orķestra un Grācas simfoniskā orķestra galvenais diriģents, kā arī diriģē pasaules spožākajos operteātros, koncertzālēs un simfoniskajos orķestros.
Šišona īpašie nopelni ir saistīti ne tikai ar to, ka viņš bijis LNSO galvenais diriģents, bet arī popularizējis Latvijas komponistus Eiropā.
Atceramies, cik aizkustinošs bija žests, kad 2008. gadā pasaulē slavenākajā Ziemassvētku koncertā “Ziemassvētki Vīnē”, ko tālrādē vēroja miljoniem skatītāju, Šišons, būdams pie “Vīnes simfoniķu” diriģenta pults, programmā iekļāva Emīla Dārziņa “Melanholisko valsi”, bet “Klusa nakts, svēta nakts” izskanēja latviešu valodā.
Šišons latviešiem zināms arī kā mecosoprāna Elīnas Garančas dzīvesbiedrs. Ģimenē aug meitas Katrīna Luīze un Kristīne Sofija Šišonas. Pats Šišons kopš 2009. gada ir Latvijas rezidents, proti, Latvijā maksājis nodokļus no ienākumiem, kas gūti Latvijā un ārvalstīs.
Savā iesniegumā Šišons solījis turpmāk “aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu”, lai arī līdz šim paša latviešu valodas prasmes nav publiski sevišķi apliecinājis.
Pilsonības piešķiršanas fakts paša diriģenta publisku komentāru līdz šim nav izpelnījies.
Izgāšanās. Uz veikaliem neies retāk
Valdības aizliegums nedēļas nogalēs tirgoties, izņemot pirmās nepieciešamības preces, kurās ietilpst pārtika, higiēnas preces un degviela, izraisījis neizpratni gan uzņēmējos, gan patērētājos.
Ja ar automašīnām brīvdienās drīkst pārvietoties, tad būtu nepieciešams atļaut arī auto piederumu tirdzniecību, jo tie padara braukšanu ar auto drošu, pauduši degvielas mazumtirgotāji.
Arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis uzskata, ka veikaliem noteiktie ierobežojumi ir nepārdomāti un nepamatoti.
Mazajos un īpaši lauku veikalos tās “aizliegtās preces” atrodas blakus pārtikas precēm, un, ja cilvēks ienācis pēc maizes un gumijas zābakiem, tad nav epidemioloģisku iemeslu viņam tos otros nedot.
Ja ierobežojumu jēga ir samazināt cilvēku pulcēšanos veikalos, tad ar šādiem neloģiskiem ierobežojumiem tas, gluži pretēji, tiek palielināts.
Katram cilvēkam ir vajadzība pēc kādas preces, bet tagad visu kopējo vajadzību apmierināšana tiek sadalīta uz piecām dienām iepriekšējo septiņu vietā. Klausot ierobežojumiem, pircējs svētdien nopirks maizi, bet nolūzušā naža vietā pēc jauna būs jāiet pirmdien.
Ekonomikas ministrija nav uzklausījusi nozaru asociācijas pirms lēmuma pieņemšanas. Jau piektdien pēcpusdienā valdība steidza labot vienu brāķi par brīvdienās un svētku dienās tirgojamajām precēm (presi, e-taloniem u.c.).
Tomēr uz galveno jautājumu nav pienācīgi atbildēts: vai tad, ja sestdienās un svētdienās veikalos mazāk cilvēku, darbadienās nav vairāk?
Šaubas. Saeimas sēdē mājas drēbēs
Saeimas attālinātajās sēdēs liela daļa deputātu tām pieslēdzas, atrodoties mājās, par ko liecina ne tikai fons, bet arī viņu apģērbs.
Pēc tam kad ceturtdien sēdē bija runājis deputāts, kurš sēdēja kameras priekšā vasarīgā T-kreklā, deputāte Jūlija Stepaņenko sacīja: “Saeimas Ētikas kodekss nosaka, ka deputāts Saeimas darbā piedalās piemērotā apģērbā un atbilstošā izskatā. Vai pret izskatu mums tagad nav zināmas prasības?”
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ieteica J. Stepaņenko vērsties Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Taču pēdējās Saeimas sēdēs patiešām bija vērojama daudzveidība deputātu apģērba izvēlē, kas varētu ietekmēt arī modes tendences.
Piemēram, vairākiem politiķiem, kas uzstājās sēdē, bija sporta jakas ar kapucēm, bija arī džemperi un krekli. Atšķirīgs ir arī fons, kurā atrodas deputāti. Vairākums to izvēlējušies neitrālu vai iekārtojuši savu darba vietu pie grāmatu plaukta.
Taču bija arī deputāti, kuriem ērtāk strādāt virtuvē, un tad vērīgākie fonā varēja pamanīt ieslēgtu cepeškrāsni.
Kopš ceturtdienas, kad arī iekštelpās ir jālieto sejas aizsargmaskas, to cenšas ievērot arī Saeimā. Tie, kuriem tādas nebija, sēdē paskaidroja, ka atrodas telpā vieni.
Kādam politiķim gan nepaveicās, jo, kad viņš to bija pavēstījis, aiz muguras pavērās durvis, pa kurām ienāca vēl kāda persona, kurai gan bija maska.
Deputāts Ainars Latkovskis uzskata – lai kur arī deputāti atrastos, viņiem ir jābūt statusam atbilstošā apģērbā, jo sēdes ir translētas tiešraidē, tās atspoguļo mediji un sabiedrība vēro Saeimas darbu. Par to vajadzētu padomāt, arī strādājot no mājām.
Aizdomas. “Sputņikam” sadod pa asti
Nav pirmā reize, kad informācija par Latvijas Valsts drošības dienesta (VDD) aktivitātēm vispirms parādās Krievijas medijos un tikai nākamajā diennaktī seko arī iestādes paziņojums, kas to apstiprina.
Jau ceturtdienas vakarā Krievijas portālos parādījās ziņas, ka Latvijā “aizturēti krievu žurnālisti”. Par kādiem “žurnālistiem” ir runa, daudz izsaka fakts, ka starp viņiem ir skandalozais aktīvists Vladimirs Lindermans.
Citi līdz šim nosauktie uzvārdi (Andrejs Jakovļevs, Andrejs Solopenko) Latvijas publikai, iespējams, nav tik zināmi, taču arī viņu darbība saistīta ar tādām interneta vietnēm kā “Baltnews” un “Sputņik”.
Kā ziņo VDD, “tiesas sankcionētas procesuālās darbības saistībā ar aizdomām par starptautisko sankciju pārkāpšanu” veiktas septiņām personām. Esot pamats aizdomām, ka “notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība”, teikts paziņojumā.
Kā noprotams, runa atkal ir par Dmitrija Kiseļova vadīto aģentūru “Rossija segodņa”. Sankcijas gan noteiktas jau sen, kāpēc tad reakcija tikai tagad?
Tomēr zīmīgi, ka kratīšana notikusi drīz pēc tam, kad Lindermans vienā no “Sputņik” intervijām bija apgalvojis, ka Latvijā pastāv nacistiskās noskaņas un te esot ļoti populāras idejas, ka Covid-19 pacientus vajadzētu šķirot pēc nacionālā principa: “Daudzi reāli pieprasīs, lai vispirms tiktu ārstēti latvieši.
Izveidos īpašu sistēmu – pilsoņi, latvieši, jaukteņi, ES pilsoņi, tad nepilsoņi un visbeidzot Krievijas pilsoņi, kas te dzīvo. Tas ir kā galvaskausus mērīt, tāds nacistu princips.”
Darījums. Gaidošās viesnīcas un gausā ministrija
Viesnīcu īpašnieki kopš pavasara skandē, ka esot ar mieru uzņemt koronavīrusa skartos cilvēkus, un gaida, kad valsts palīdzēs ar finansējumu. Arī epidemiologi daudzkārt vērsuši uzmanību, ka tieši mājsaimniecībās tiek konstatēts arvien vairāk inficēšanās gadījumu.
Vasarā bija vasarnīca vai kāds cits lauku īpašums, kur slimajam doties, lai neaplipinātu pārējos, bet aukstajā laikā ģimenes locekļi saspiežas dzīvoklī.
Veselības ministrija rēķinājusi, ka izmitināšanas pakalpojums varētu būt vajadzīgs 1100 cilvēkiem, katru izmitinot vidēji 15 dienas. Tam no valsts vajadzīgi 700 000 eiro jeb 42 eiro par dienu.
Aizvadītajā nedēļā šķita, ka beidzot ir rastas dzirdīgas ausis.
Taču atbildīgā Ekonomikas ministrija kopš pavasara darījusi tik vien, kā uzrakstījusi koncepciju par pašizolēšanās iespējām viesnīcās, tagad vēl izstrādās precīzu valsts finansējuma piešķiršanas programmu un aprēķinus.
Šobrīd gatavību palīdzēt, lai novērstu inficēšanos mājsaimniecībās, paudušas aptuveni 30 naktsmītnes. Piemēram, “Radisson” tīklā ir 13 viesnīcas un strādā tikai piecas no tām.
Īpašu grūtību izmitināt koronavīrusa skartos klientus nebūšot, jo jau tagad viesnīcās esot izstrādāti nepieciešamie rīcības plāni, ja tur uzturas kāds Covid-19 pozitīvs klients.
Sagatavojuši: Aija Kaukule, Ivars Bušmanis, Māris Antonevičs, Māra Libeka, Ināra Egle
