Mērīsim mūsdienīgi, ventilēsim vecmodīgi? Trauksmes zvans no Beļģijas. Nedēļas notikumu apskats 9
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Trauksmes zvans no Beļģijas
Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (attēlā) aizvadītajā nedēļā cēla trauksmi, ka no Beļģijas pilsētas Zedelgemas varētu pazust tur ne tik sen uzstādītais piemineklis “Latvijas stāvstrops brīvībai”.
Tas veltīts latviešu karavīriem, kuri bija iesaukti leģionā un pēc Otrā pasaules kara bija ieslodzīti Zedelgemas karagūstekņu nometnē.
Kā stāstījusi I. Vaidere, vairākos Beļģijas medijos ticis ziņots par atsevišķu vietējo politisko spēku pārstāvju spiedienu uz Zedelgemas pašvaldību, lai piemiņas vieta tiktu demontēta.
Tas tiekot pamatots ar argumentu, ka piemineklis “godinot nacistu līdzstrādniekus”. Deputāte iesaistījusi šajā diskusijā EP Vēstures atceres grupu, lai palīdzētu plašāk skaidrot, kāda tad ir pieminekļa nozīme un ar kādiem vēsturiskajiem notikumiem tas saistīts.
Latvijā šis stāsts ir labāk zināms, jo par to ir bijušas daudzas publikācijas, veidota dokumentālā filma un pat mūzikls. Pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas 1945. gadā Latviešu leģiona augstākie virsnieki mudināja savus karavīrus labāk padoties gūstā angļiem.
Galvenais mērķis bija pēc iespējas visiem koncentrēties vienkopus, jo vēl nebija skaidrs, kā padomju militāristi rīkosies ar latviešu leģionāriem.
Angļu zonā gūstā padevās 11 727 latviešu karavīri, kas radīja to nomitināšanas problēmas, un tika panākta vienošanās ar beļģiem, ka karagūstekņi tiks nomitināti Zedelgemā, Beļģijas armijas pirmskara munīcijas noliktavu kompleksā.
Pirms dažiem gadiem Okupācijas muzeja paspārnē radās ideja uzstādīt piemiņas zīmi, ko vietējā pašvaldība uzņēma ar atsaucību, un tēlniecības metu konkursā 2017. gadā uzvarēja tēlnieka Kristapa Gulbja izstrādātais projekts.
Pieminekli veido bronzā atliets strops ar apzeltītām bitēm, un, kā atzīmējis tēlnieks, vidējais bišu skaits stropā ir 15 000 līdz 50 000, kas ir līdzvērtīgs nometnē ievietoto karavīru skaitam. Bites esot miermīlīgas – tās pašas nevienam neuzbrūk, bet aizstāv savu stropu un brīvību, un arī te var saskatīt līdzību ar latviešu leģionāru stāstu.
Demonizēt latviešu leģionārus vienmēr centusies Krievijas propaganda, taču nereti tam pievienojas arī atsevišķi, pārsvarā kreisi noskaņoti, politiskie aktīvisti Rietumos.
Vismaz pagaidām piemineklis neesot apdraudēts – tā, pēc sazināšanās ar Zedelgemas pašvaldību, noskaidrojusi Latvijas vēstniecība Beļģijā, ziņo ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Tomēr labi, ka arī EP deputāte Inese Vaidere, tā teikt, tur roku uz pulsa.
Darījums. Mērīsim mūsdienīgi, ventilēsim vecmodīgi?
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi par 3,7 miljoniem eiro iegādāties CO2 gaisa kvalitātes mērītājus, lai visās vispārējās izglītības skolu klasēs nodrošinātu pa vienai mērierīcei. Plānu atbalstījis arī Ministru kabinets.
IZM norāda, ka skābekļa trūkums ne tikai pasliktina mācību rezultātus, bet slikti ventilētā telpā ir arī vieglāk inficēties ar Covid-19.
Gaisa kvalitātes mērītājus paredzēts uzstādīt jau rudenī, kas nozīmē, ka IZM uz sarunām aicinās tos ierīču potenciālos piegādātājus, kuru piedāvājumus būs vērtējusi, analizējot tirgus situāciju un veicot provizoriskos aprēķinus.
Līdzšinējie mērījumi atklājuši, ka lielākajā daļā Latvijas skolu klašu CO2 apjoms pārsniedz Pasaules veselības organizācijas ieteikumu – 1000 CO2 vienību, turklāt 16% klašu CO2 norma pārsniegta pat divas un vairāk reizes. Laba kvalitāte bijusi vien 9% klašu.
Atšķirībā no daudziem citiem ierīču iepirkumiem, kuros parasti nākas iepirkt ārvalstīs ražotas ierīces, vienu no pasaulē populārākajiem gaisa kvalitātes mērītājiem “Aranet” uzņēmums “SAF Tehnika” ražo tepat, Latvijā.
Domājams, ka arī “SAF Tehnika” ir viens no pretendentiem uz mērierīču piegādi skolām. IZM gan pagaidām neatklāj pretendentus, gaidāms, ka tie būs zināmi jūlija beigās.
Tomēr aizdomāties par “Aranet” priekšrocībām liek “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētāja Normunda Berga saistība ar partiju “Jaunā Vienotība”, kurai viņš ziedojis tūkstošiem eiro, kā arī sociālajos tīklos jau ilgstoši iestājies par šādu ierīču nepieciešamību skolās u. c. publiskās iestādēs.
Šķiet, tieši šis ir tas gadījums, kad aizdomu ēnai nebūtu vietas. Zinot, cik veiksmīgs un pieprasīts ir “Aranet” visā pasaulē, kāpēc gan “Aranet” nevarētu nonākt mūsu bērnu klasēs, ja tas būs labākais piedāvājums cenas un kvalitātes attiecībā?
Daudz lielāka problēma mērierīču iegādes plānā ir cita. Kāda īsti būs jēga no mērierīces, ja lielākajā daļā skolu nav normālas ventilācijas? Vai tiešām, CO2 līmenim pārsniedzot normu, plānots telpu vēdināt, atverot logus? Arī ziemā? Nav energoefektīvi.
Jā, par 6,7 miljoniem eiro plānots modernizēt 23 skolu ventilācijas projektus, bet Igaunijā piešķirti 30 miljoni un būšot pieejami vēl 40 miljoni eiro. Turklāt pozitīvu efektu var panākt ne tikai ar sarežģītām un dārgām ventilācijas sistēmām.
Ventilācijas projekti skolās būtu jāveic tikpat strauji un mērķtiecīgi kā mērierīču iepirkumi.
Satraukums. Biedrība verdzina atkarīgos
Pagājušajā nedēļā Latviju pāršalca ziņas par to, ka arī mūsu valstī eksistē tādas kriminālas parādības kā cilvēku tirdzniecība un paverdzināšana, turklāt noziedzīgais grupējums ar šo nelikumīgo rūpalu nodarbojies ne tikai labdarības un reliģisku ideju aizsegā, bet pat ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtu sabiedriskā labuma organizācijas statusu.
Runa ir par biedrību “Neatkarība Balt.”, kas piedāvāja atkarību profilakses programmu narkomāniem un alkoholiķiem, bet, kā izrādās, ārstēšanas galvenais elements bijis ilgstošs piespiedu darbs lauksaimniecībā un mežkopībā, par ko pretī saņemtas vien liesas maltītes un guļvieta samērā antisanitāros apstākļos. Programmas dalībnieku iespējas pamest kādu no biedrības trim centriem esot bijušas stipri ierobežotas.
Valsts policijai aizdomās par cilvēku tirdzniecību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā aizturēja organizētās grupas līderi un septiņus viņa līdzdalībniekus. Tieši šīs personas savā starpā esot sadalījušas biedrības centru iemītnieku nopelnītos līdzekļus.
Kratīšanu laikā policija atradusi un izņēmusi vairāk nekā 140 000 eiro, izņemtas arī trīs apvidus klases automašīnas. Pieciem no aizdomās turētajiem tiesa kā drošības līdzekli piemērojusi apcietinājumu.
Biedrība “Neatkarība Balt.” savu darbību sākusi pirms teju 14 gadiem. Apskatot organizācijas mājaslapu, var secināt, ka tā tiešām varētu būt palīdzējusi atbrīvoties no narkotiku un alkohola lāsta pat vairākiem desmitiem cilvēku, dodot viņiem iespēju atgriezties normālā dzīvē.
Vēl 2017. gadā Valsts policija pateicās biedrībai par sekmīgu sadarbību, palīdzot atrast meklēšanā izsludinātas personas, bet jau pēc gada kārtības sargiem radušās pirmās aizdomas par iespējamām nelikumībām.
Kriminālprocesu par iespējamo cilvēktirdzniecību policija esot sākusi 2020. gadā…
Policijai par iespējamo cilvēktirdzniecību varētu būt pilnīga taisnība. Piemēram – biedrības “Neatkarība Balt.” apgrozījums pērn bijis 112 742 eiro. Vai par tādu summu iespējams veselu gadu nodrošināt cilvēcīgus apstākļus vairāk nekā simtam atkarīgo? Diezin vai… Biedrībai noslēgti līgumi ar vairākiem uzņēmumiem, kuros tās centru klienti strādājuši sezonas darbus.
Vai tikai neizrādīsies tā, ka ar šiem līgumiem viss bija kārtībā, bet iegūtie līdzekļi nākuši no ēnu ekonomikas? Šobrīd, kad lauksaimniecības uzņēmumos trūkst darbaroku, pilnīgi iespējams, ka nopelnītā skaidrā nauda nonākusi moderno vergturu kabatās. Tad tas jānoskaidro arī VID Finanšu policijai…
Pārsteigums. Nespēj pierādīt noziedzīgu nodarījumu
Piecpadsmit apsūdzētie digitālās televīzijas krimināllietā, tajā skaitā Andrejs Ēķis, Jurģis Liepnieks, Jānis Loze, Harijs Krongorns, Juris Ulmanis, tagad var uzelpot, jo apelācijas instance – Rīgas apgabaltiesa – nav atstājusi spēkā iepriekš šajā pašā tiesā piespriestos bargos sodus un visas apsūdzētās personas attaisnojusi.
Lieta, kuru savā pirmsākumā izskatīja četri apgabaltiesas tiesneši Jura Stukāna, pašreizējā ģenerālprokurora, vadībā, atkārtoti tika skatīta pēc tam, kad Augstākās tiesas senāts to atdeva atpakaļ. Rīgas apgabaltiesai no jauna bija jālemj par noziedzīgā nodarījumā izkrāptās naudas apmēru.
“Pierādīta bija tikai daļa no summas, un nebija pamatots, kāpēc nav ņemti vērā citi lietā esošie pierādījumi. Likumā noteikts, ka viss jāpierāda, un pierādījumu vērtēšana reizēm mēdz būt klupšanas akmens, turklāt ne tikai krimināllietās,” tā toreiz “Latvijas Avīzei” digitālās televīzijas lietas nodošanu atpakaļ apgabaltiesai skaidroja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Šī krimināllieta nokļuva pie citiem trim tiesnešiem, kuri skaidroja, ka tiesa nav konstatējusi apsūdzēto darbībās noziedzīga nodarījuma sastāvu. Tiesa plašākus komentārus sniegšot 26. jūlijā, kad būs gatavs pilnais spriedums.
Valsts apsūdzības uzturētājs prokurors Monvīds Zelčs uzskata, ka spriedums ir vairāk nekā tendenciozs. Pateikt, ka neviens nav vainojams nevienā inkriminētajā nodarījumā, viņaprāt, esot dīvaini.
Iepriekš četri tiesneši ir piekrituši tam, ka ir izdarīti noziegumi, taču tagad trīs tiesneši no šīs pašas tiesas pasaka pretēji. Vērtējumi varot būt dažādi, bet prokurors nepiekrīt tam, ka vērtējumi atšķiras tik kardināli.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Raivis Šveicars, Māra Libeka, Ritvars Raits
