Maestro atvadās no lielajām skatuvēm, tukšie tiesnešu krēsli un “nav soliņu, nav problēmu”? Nedēļas notikumu apskats 133
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Maestro atvadās no lielajām skatuvēm
Aizvadītajā nedēļā Raimonda Paula talanta lielo pielūdzēju pulku satrauca Maestro paziņojums teikt ardievas skatuvei – tādu mājienu R. Pauls negaidīti deva, runājot ar žurnālistiem pirms koncerta “Ja Tevis nebūtu…” kopā ar latviešu opermūzikas zvaigzni Elīnu Garanču. Ilgi gaidītais koncerts notika piektdien un sestdien Nacionālajā teātrī.
“Latvijas Avīzei” Maestro apstiprina – otrdien, 27. jūlijā, Dzintaru koncertzālē gaidāmā vērienīgā koncertprogramma “4. vilnis” kopā ar Laimu Vaikuli, Intaru Busuli, Žoržu Siksnu un citiem populāriem komponista līdzgaitniekiem un mūziķu kolektīviem, viņaprāt, varētu būt pēdējā tik liela mēroga uzstāšanās, taču reizē Pauls uzsver – pavisam teikt ardievas skatuvei gan vēl neesot nodomājis.
“Tādas lietas ir jājūt pašam, ka ir pienācis laiks pamazām likt punktu, jo manos gados vairs nav viegli to darīt. Jāskatās pašam reāli, ko var un ko nevar. Negribu spekulēt ar tām atvadām, bet lēnā garā ir jābeidz.
Es runāju par tādiem lieliem koncertiem. Otrdien vēl iziešu publikas priekšā kopā ar saviem mīļajiem, vecajiem draugiem, un ar to arī viss – tad lēnā garā pāriešu uz mazākām formām – uz kamermūziku.
Pavisam aiziet vēl nevaru, jo jāatdod parādi klausītājiem. Parādu atdošana – tas ir tas, ar ko nodarbojos pašlaik. Vēl noteikti uzspēlēšu kaut ko teātrī. Neesmu atspēlējis arī Ojāra Vācieša koncertprogrammu ar Andri Keišu – tā, man liekas, nav slikta programma un ir jāparāda cilvēkiem. Gan jau kaut ko vēl izdomāšu lēnā garā.”
Pauls no skatuves solījis aiziet arī iepriekš, taču arvien atgriezies. Maestro smejas: “Bija, bija tāda lieta, gāju prom un tad atkal atgriezos, bet tagad negribu ar to spekulēt. Tagad ir tādi laiki, kad arī ar veselību neko nevar paredzēt.”
Šā gada sākumā – 12. janvārī – populārais latviešu komponists, pianists, kurš sarakstījis daudz brīnišķīgu dziesmu, vairākus mūziklus, baleta izrādes, mūziku neskaitāmām filmām, kā arī daudzām teātra izrādēm, svinēja 85 gadu jubileju, un viņa talanta cienītāji izsaka apbrīnu par Maestro enerģiju un lielisko formu koncertos pie klavierēm.
Bažas. Tukšie tiesnešu krēsli
Tas, ka tiesās ir problēmas ar lietu izskatīšanas termiņiem, zināms jau sen. Taču, redzot Tieslietu padomes aktivitātes, arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna rosību, veidojot Ekonomisko lietu tiesu, bija sajūta, ka lietas vairs neiestrēgst uz gadiem.
Taču izrādās, ka šāds priekšstats bijis maldīgs, jo, piemēram, kā pagājšnedēļ vēstīja arī “Latvijas Avīze”, kukuļņemšanā apsūdzētās bijušās tieslietu ministres Baibas Brokas un par kukuļa došanu apsūdzēto uzņēmēju Gunta Rāvja un Ivara Millera krimināllietas skatīšana Vidzemes priekšpilsētas tiesā iestrēgusi uz gandrīz pusotru gadu. Viens no iemesliem, kāpēc tiesā grūti ievērot īsākus izskatīšanas termiņus, ir tiesnešu trūkums.
Minētā krimināllieta vispirms tikusi iedalīta Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesei Karīnai Kazārovai, taču viņa tika uz laiku pārcelta darbā Rīgas apgabaltiesā. Ja tiesai atņem kaut vienu tiesnesi, tad tā ir savā ziņā katastrofa, jo viņa iesāktais darbs uzgulst uz citu jau tā pārslogoto tiesnešu pleciem. Šajā gadījumā K. Kazārovas 72 krimināllietas ir sadalītas citiem šīs tiesas tiesnešiem.
Tieslietu padome ļāvusi šādā veidā palīdzēt tikt galā ar darbiem apgabaltiesā. Taču pirmās instances tiesai netiek dota tiesneša pārcelšanas iespēja no vienas rajona tiesas uz citu… Tātad tiesneses Kazārovas vietā nedrīkst ielikt nevienu citu tiesnesi, jo viņa atgriezīsies. Vai apgabaltiesai un Tieslietu padomei neinteresē, ka līdz ar viņas noņemšanu no trases rajona tiesā Brokas&Co kukuļņemšanas lieta tiesnešu pārslodzes dēļ paliek gaisā karājoties uz pusotru gadu?
Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica stāsta, ka vienam krimināllietu tiesnesim ir gandrīz simt dažāda apjoma un grūtības pakāpes lietu, bet vienam civillietu tiesnesim to ir ap 160. Tad pa kuru laiku lai skata Brokas lietu?
Jāņem vērā vēl kāds fakts, proti, Vidzemes priekšpilsētas tiesā kopumā ir pat sešas vakances – trīs pagaidu un tikpat pilnībā neaizpildītas tiesneša amata vietas.
Tiesu administrācija informē, ka rajona (pilsētu) tiesās un apgabaltiesā ir paredzētas 544 tiesneša amata vietas, bet no tām trīsdesmit vietas joprojām ir vakantas. Tām jāpieskaita vēl divpadsmit tukšie tiesnešu krēsli, kuri nav aizņemti pagaidām, jo tiesneši uz laiku strādā citā tiesā, stažējas Eiropas Cilvēktiesību tiesā vai gaida ģimenes pieaugumu, atrodas dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā.
Jā, ir vēl tādi gadījumi, kad tiesnesi pēc negatīva darba novērtējuma atbrīvo no darba. Vidzemes priekšpilsētas tiesā tieši tā arī noticis – šī iemesla dēļ vakance nav aizpildīta no pagājušā gada novembra un tiesneses atstātās 80 lietas ir pārdalītas viņas bijušajiem kolēģiem.
Mācība. Nav soliņu, nav problēmas?
Vērmanes dārza estrādi Rīgā par savu nakts uzdzīves vietu aizvien biežāk izvēloties dažādi dīkdieņi un bezpajumtnieki. “Nogarlaikojušies dīkdieņi pa nakti ir izmētājuši solus, atkritumus, izraustījuši stādījumus, kā arī aprakstījuši nesen nokrāsotās estrādes sienas.
Tā kā naktīs tualetes parka apkaimē ir slēgtas, uzdzīvotāji tam izmanto estrādes kaktus un apstādījumus. Līdz ar to parka darbiniekiem ik rītu nākas veltīt daudz laika, savācot postažu,” pagājšnedēļ vēstīja pašvaldības uzņēmums “Rīgas meži”. Lai risinātu šo problēmu, “Rīgas meži” ar pašvaldības policijas atbalstu bija nolēmuši aizvākt solus no Vērmanes dārza estrādes – sak, nebūs soliņu, nebūs dīkdieņu.
Lai gan solu novākšanu apturēja Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja, kas meklēs problēmas risinājumus, būtu vērts pievērsties “Rīgas mežu” un policijas rīcības loģikai. Tātad, ja solus lauž un bojā, jāaizvāc soli. Saskaņā ar šo pašu loģiku, ja atkritumus met garām urnām, jāaizvāc atkritumu urnas.
Ja noplēš valsts karogu – jāaizvāc karogs. Ja britu tūristi nokārto dabiskās vajadzības pie Brīvības pieminekļa – jāaizvāc Brīvības piemineklis. Proti, ja nespējam kaut kur nodrošināt kārtību – jālikvidē pati vieta, kur šīs nekārtības notiek. Bail pat padomāt, kas notiktu, ja kāds nolems ārdīties pie Valsts prezidenta rezidences vai Ministru kabineta, kas atrodas turpat kaimiņos Vērmanes dārzam…
Problēmas risinājumi pastāv, un tie izskanēja jau Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas ārkārtas sēdē, kas piektdien tika sasaukta šīs problēmas apspriešanai. Pirmkārt, apgaismojums – sen zināms un to apstiprina arī dažādi pētījumi, ka cilvēki cūcības viegli dara tumsā, taču gaisma kaut kā disciplinē un rada bailes no soda.
Otrkārt, novērošanas kameras – ja visu Vecrīgu var salikt pilnu ar tām ārvalstu tūristu drošībai, tad kāpēc gan nevar dažas uzlikt tur, kur tas kalpo vietējo iedzīvotāju vajadzībām?
Treškārt, vajadzīgs kāds, kas reaģē uz to, ko kameras rāda, un pašvaldības policijai tāpēc jāļauj patrulēt parkā ar automašīnām. Ceturtkārt un piektkārt, tiek pieminētas iespējas atkal slēgt parku naktīs un veikt sociālās kampaņas, lai uzlabotu kārtību Rīgas parkos – šiem abiem ir acīmredzami trūkumi, taču varbūt nostrādā arī tie. Galvenais ir nesākt likvidēt parkus tāpēc, ka nespēj nodrošināt tajos kārtību!
Sagatavojuši Aija Kaukule, Māra Libeka, Olafs Zvejnieks
