Kā mironim plāksteris, tētis tiešraidē. LA nedēļas notikumu apskats 0
Cilvēks. Ināra Kehre – politoloģe cirkā
Pēc tam kad ēka Rīgā, Merķeļa ielā 4, pērn tika slēgta uz nenoteiktu laiku remonta gaidās, VSIA “Rīgas cirks” atradusies agonizējošā stāvoklī. Jaunieceltajai “Rīgas cirka” vadītājai Inārai Kehrei būs jārūpējas gan par nama rekonstrukciju, gan jāizveido jauna cirka mākslinieciskās darbības koncepcija, jo atbilstīgi Saeimā virzītajam likumprojektam paredzams, ka no nākamā gada savvaļas dzīvniekus izrādēs izmantot nedrīkstēs.
“LU politologi ir lepni, ka turpmāk Rīgas cirku vadīs mūsu absolvente. No sevis piebildīšu, ka tajā ir arī kaut kas dziļi simbolisks,” sociālās saziņas vietnē rakstīja politologs Ivars Ījabs. Ināra Kehre saka: “Viņš centās mani apsveikt ļoti šarmantā formā. Uzņemos atbildību organizēt cirka nākotni, novērtēju visu atbalstu un man būs nepieciešama visu iespējamā palīdzība.”
Kā savas stiprās puses viņa nosauc gan politoloģijas studijas, kas iedevušas pamatu domāšanā un spriestspējā un izpratni par valsts pārvaldes procesiem, gan līdzšinējo pieredzi. Viņa ir veidojusi jauniešu Ministru kabinetu, darbojusies jauniešu organizācijās, strādājusi SIA “Sense of Team”, vadot komandas veidošanas treniņus: “Tas bija saistīts ar mērķu izvirzīšanu komandai, motivēšanu, saprašanu, kas izdodas labi un kas ne, un kur jāmeklē papildu resursi. Un no darbības fondā “Viegli” man ir projektu vadības pieredze un cilvēku iedvesmošanas pieredze.”
Ināra uzskata, ka Rīgas cirkā jāveido rezidenču centrs, kā arī cirka mākslas izglītības programma.
I. Kehre cer, ka cirka izrādes notiks jau nākamziem, bet pēc gadiem desmit ēka Merķeļa ielā būs gaiša un dzīva. Cilvēki zinās – ejot garām, ir jāieiet cirka foajē, jo jau tur sagaida kādi mazi brīnumi un pārsteigumi.
KAUNS. Kā mironim plāksteris
Dziesmu un deju svētku padome apstiprinājusi 2018. gada XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku budžetu un kļuvis zināms veids, kā cilvēki varēs tikt pie Latvijas valsts simtgades Dziesmu svētku biļetēm. Neraugoties uz haosu un ažiotāžu ap to pieejamību iepriekšējās reizēs un to, ka organizatoru rīcībā bija četri gadi, kuru laikā varēja no visiem aspektiem izvērtēt hroniskās problēmas risinājumus, nolemts dzīvot pa vecam.
Biļetes tirgos tāpat kā iepriekš – tās būs nopērkamas gan kasēs, gan internetā, bet vienā reizē varēs iegādāties četras biļetes (kāpēc ne, piemēram, divas?) uz vienu pasākumu līdzšinējo astoņu vietā, taču īpaši nosacījumi tiks rasti daudzbērnu ģimenēm (kāpēc ne pašiem svētku dalībniekiem un viņu tuviniekiem?), un ielūgumu skaits nepārsniegs 2% no kopējā biļešu skaita. Vēl nav skaidrības par iepriekš rezervēto biļešu skaitu, kas 2013. gada svētkos veidoja 18% no kopējā biļešu skaita.
Par šo lēmumu var teikt, ka tas ir kā “mironim plāksteris”, jo spekulācijām, kā aizvien, būs zaļā gaisma – cilvēku, kas vēlēsies būt klāt simtgades svētkos, būs vēl daudz vairāk nekā 2013. gadā, tomēr liela daļa paliks gribot, jo vietu nepietiks. Būs nožēlojami, ja šis pazemojums atkal attieksies uz svētku dalībnieku tuviniekiem un daudziem citiem, kuri ar savu smago ikdienas darbu gādājuši, lai viņu mīļajiem un visai valstij būtu iespēja izjust Dziesmu un deju svētku brīnumu. Tāpēc nav skaidrs, kāpēc svētku organizatori pie biļešu izplatīšanas modeļu analīzes ķērušies tik vēlu, kad jau vairs nav laika testēt nevienu no alternatīvām.
