Neskaidrība. Deja ap krekliem 7
“Latvijas Avīze” jau rakstīja par diskusijām ap 2018. gadā paredzēto Dziesmu un deju svētku lieluzvedumu “Māras zeme” un ieceri visiem dejotājiem šūt it kā stilizētus arheoloģiskos tērpus, kuru finansējums gultos uz pašvaldību un pašu dejotāju pleciem. Dejotāji raizējās par augsto maksu – viena tērpa izmaksas vidēji tika lēstas ap 70 – 80 eiro, turklāt nav skaidrs, kur šādus vienai izrādei radītos tērpus varētu izmantot pēc tam. Pagājšnedēļ Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē vietvaru pārstāvji vienojās, ka neatbalstīs šo tērpu izveidi un finansēšanu tikai no pašvaldību līdzekļiem. LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis teica, ka pašvaldību vadītāji nav gatavi finansēt tērpus, kurus varēs izmantot tikai vienu reizi. Tad sekoja kultūras ministres Daces Melbārdes aicinājums respektēt pašvaldību viedokli un strādāt pie citiem uzveduma pirmās un otrās daļas tērpu risinājumiem.
Kā uzsvērusi ministre, trūkstošais un ļoti būtiskais pavediens kopējā darbā ir nepietiekošs skaidrojošais darbs deju kolektīvu vadītājiem un dejotājiem, kas aizvien aktīvāk uzstāj uz savām tiesībām būt uzklausītiem un sadzirdētiem.
2. februārī ir sasaukta Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome, kuras kompetencē ir sniegt atzinumu arī par sagatavoto deju lieluzveduma koncepciju un mākslinieciskajiem risinājumiem. Šajā sēdē mākslinieciskā grupa tad arī prezentēs variantu B.
