Šaubas. Saraksts par pusotru miljardu 1
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atsācis publicēt nodokļu parādnieku sarakstu. Atšķirībā no agrāk publicētā tas solīts garāks – turpmāk tajā būs atrodams ikviens saimnieciskās darbības veicējs, tostarp uzņēmums, kuram ir nodokļu parāds, lielāks par 150 eiro. Pašlaik valstī ir aptuveni 120 000 parādnieku, to skaitā 47 000 ir valstij parādā vairāk par 150 eiro.
Pret šāda saraksta publicēšanu sabiedrībā, vismaz tās lielākajā daļā, kas valstij neko nav parādā, jo nodokļus maksājuši likumpaklausīgi un zobus sakoduši, diezin vai varētu būt iebildumi. Bet, vai šāds “kauna dēlis” paskubinās tos, kuri gadiem ilgi izvairījušies un joprojām izvairās no nodokļu maksāšanas, par to ļoti jāšaubās. Visticamāk, viņiem par to ne silts, ne auksts. Viena daļa par šādu sarakstu nemaz nezina vai pat valsts valodā neprot lasīt.
Pašlaik nodokļu parādi sasniedz 1,4 miljardus eiro. Tā ir aptuveni sestā daļa no nodokļu ieņēmumu kop- apjoma. Turklāt ik gadu pieaug tā parāda daļa, kuru VID vairs nav iespējams atgūt. Pēc bijušās VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones atzinuma, no parādu kopapjoma iespējams atgūt vien aptuveni desmito daļu. Parādnieku firmas likvidējušās, bijušās amatpersonas slapstās ārzemēs. Piekļūstot kāda parādnieka kontam, tas izrādās jau sen iztukšots.
Valsts kontrole atzinusi, ka, piemēram, 2015. gadā neatgūstamā summa jau bija pārsniegusi 900 miljonus eiro. Vēl aptuveni 350 miljoni eiro ir maksātnespējīgu uzņēmumu parādi. No neoficiāliem avotiem zināms, ka VID pēdējos trīs gados kādu daļu parādu norakstījis. Ja ir tā, kā lasām Valsts kontroles ziņojumos, tad vēl nevar zināt, kurš ar šo sarakstu ir pienaglots pie “kauna dēļa” – parādnieki vai pats VID, publiski apliecinādams savu mazspēju nodokļu iekasēšanā.
