PRIEKS. Atlikums budžetā, grāmatveža prieks 9
Pirmo reizi kopš 1998. gada vispārējās valdības budžetā pērn radies pārpalikums – tā priecīgi ceturtdien vēstīja Finanšu ministrija. Tas nav viss kopējais jeb konsolidētais budžets, bet ministriju budžets – tas, ko finanšu ministrs portfelītī nes uz Saeimu. Kasē lieku naudu neviens nespēj ne saskatīt, ne saskaitīt, tas ir tikai provizorisks novērtējums, kuru precīzos skaitļos Finanšu ministrija iedabūs aprīlī. Varētu būt vairāki desmiti miljoni eiro. Izskatās, ka pat kādi 60 miljoni.
Pērn ieņēmumi kāpuši straujāk, nekā augusi ekonomika. Izdevumi mazāki, nekā plānots. Ministrijas tērējušas mazāk. Vai par to nav jāpriecājas? – mēģina pārliecināt Finanšu ministrijas runasvīrs Aleksis Jarockis.
Jā, par 33 milj. eiro mazākas, nekā plānots, bija iemaksas ES budžetā un starptautiskām organizācijām. Jā, par 31,6 milj. eiro mazāki izdevumi precēm un pakalpojumiem Ekonomikas, Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Taču ietaupīts ne jau uz štatu samazināšanas rēķina, bet gan ar ES naudu saistītās programmās.
Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka arī pašvaldību budžetā pērn bija pārpalikums – 56,9 miljoni eiro. Grāmatveži atkal priecājas un lielo pilsētu mēri pirms vēlēšanām lepojas: Rīgā pārpalikums 33,8 miljoni, Daugavpilī – 7,6 miljoni, Liepājā – 6,8 miljoni eiro. Taču šis ietaupījums grauž uzņēmējdarbību, jo pārpalikumu veidojuši mazāki izdevumi ES projektu īstenošanai. Valdībā laikus nepieņemtie “spēles noteikumi” ES fondu apgūšanai vairākās nozarēs un neizsludinātie iepirkumi nav devuši iespēju likt lietā pašvaldību šiem projektiem rezervētos līdzekļus. Grāmatvežiem prieks, uzņēmējiem bēdas.
NOSLĒPUMS. Taupītāji
Telekanālos un arī radio manāmās “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” reklāmas, kurās dažādas personas “no tautas” stāsta, cik lielu ietaupījumu viņu ģimenes budžetā sniedz Nila Ušakova un Andra Amerika Rīgas domē sarūpētās sabiedriskā transporta atlaides un citi labumi, tracina gan “LA” lasītājus, gan virtuālajos sociālajos tīklos mītošos. Daži likuši spēkus kopā, lai izdibinātu, ar ko gan nodarbojas šo reklāmu varoņi, kuru identitātes, tiesa, netiek slēptas. Izrādījies, ka reklāmā runājošā māmiņa ir (vai bijusi) Rīgas domes darbiniece, pensionārs – viens no A. Amerika partijas dibinātājiem utt. Īpaši publiku ieintriģējis vēl viens pensionārs – Nikolajs Valle (attēlā), kurš reklāmā stāsta, ka viņam ik pārdienas ar trim sabiedriskajiem transporta līdzekļiem esot jādodas uz dārza mājiņu Bukultos. Un, tā kā pensionāram braukšana par brīvu, tad, pateicoties domes labvēlībai, gadā viņš ietaupot gandrīz tūkstoti eiro. Sociālo tīklu nācija ir neizpratnē: “Nez ko kungs ik dienas arī ziemas aukstumā dara savā Bukultu dārza mājiņā? Ko tur audzē? Cik nav dzirdēts par ienesīgām, taču likuma aizliegtām kultūrām, kas lampu gaismā aug siltumnīcās pat ziemā!” Velti vīpsnājat! Ļaudis, kas šajā saulē padzīvojuši ilgāku laiku, atceras, ka Nikolajs Valle reiz bijis vismaz Latvijas PSR Ministru padomes lietu pārvaldnieka vietnieks. Šīs iestādes pārziņā atradās ij pirtis, ij atpūtas mājas, ij citas ar komunistu elites atpūtu un apgādāšanu saistītas lietas. Darbs tur prasīja lielu apsviedību, bet tāda pieredze nezūd! Interesanti, ka 60. gados persona ar tieši tādu vārdu un uzvārdu pildījusi arī Rīgas pilsētas Tirdzniecības pārvaldes sabiedriskās ēdināšanas nodaļas vadītāja pienākumus. Kā saka, atgriežamies pie sākumiem.
