PIEKĀPŠANĀS. Pats uzbruka, pats atkāpās 9
“Tikai aptuveni nedēļa stresa – un atkal viss kārtībā, varēsim dzīvot pa vecam,” tā atviegloti varētu nopūsties Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss Pālzovs.
Vēl janvāra beigās izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis paziņoja, ka A. Pālzovam, ja vien viņš vēlas arī turpmāk vadīt augstskolu, “jāsakārto dokumenti”, proti, jāiegūst apliecinājums par pietiekami augstu valsts valodas prasmes līmeni. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem rektoriem jābūt labām latviešu valodas zināšanām, taču par izglītības jomu atbildīgie politiķi un ierēdņi jau gadiem bija izlikušies nemanām, ka savulaik ar Zviedrijas valdības atbalstu dibināto Rīgas Juridiskās augstskolas un Ekonomikas augstskolas vadītājiem valsts valodas prasmes apliecības nav. K. Šadurskis pēkšņi bija apņēmies šādu nihilismu vairs neciest. Taču pret ministra nostāju asi iebilda gan Ekonomikas augstskolas absolventi, gan paša ministra partijas biedri. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pat bija gatavs jaukties partijas biedra kompetencē un pats iesniegt izskatīšanai valdībā priekšlikumu atcelt valsts valodas prasības “zviedru” augstskolu rektoriem.
Galu galā K. Šadurskim nācās piekāpties un apliecināt, ka viņa paša vadītā Izglītības un zinātnes ministrija virzīs izskatīšanai izmaiņas Rīgas Ekonomikas augstskolas likumā, lai A. Pālzovs varētu saglabāt savu amatu, nekārtojot valsts valodas prasmes pārbaudes eksāmenu.
Taču šī piekāpšanās neattiecas uz otru tā saukto zviedru augstskolu: jaunievēlēto Juridiskās augstskolas rektoru Melu Keniju valdība apstiprinās amatā tikai tad, kad viņš būs ieguvis latviešu valodas prasmes sertifikātu.
DARĪJUMS. Olimpiāde iekļauta rēķinā
Latvijas Televīzija pagājšnedēļ paziņoja, ka ieguvusi tiesības pārraidīt Phjončhanas 2018. gada ziemas olimpiskās spēles un Tokijas 2020. gada vasaras olimpiādi. Atbilstošs līgums noslēgts ar “Discovery Communications”, kam pieder ekskluzīvas multimediju tiesības olimpisko spēļu pārraidīšanai no 2018. līdz pat 2024. gadam Eiropā. Kā “LA” uzsvēra LTV vadītājs Ivars Belte, LTV ir vienīgais sabiedriskais medijs Baltijā, kurš spējis uzvarēt konkursā par šīm tiesībām. Attiecīgi kaimiņvalstīs olimpiādi atspoguļos komerctelevīzijas. Šoreiz LTV ir pieejami visi sporta veidi, jo licence nav dalīta starp sabiedriskajiem un komercmedijiem. I. Belte: “Tā ir priecīga ziņa un nopietns signāls tam, ka LTV7 kanālā sports tiks rakstīts ar lielo burtu.” Viņš atklāja, ka šobrīd noris sarunas par vēl divu Latvijas sabiedrībai ļoti svarīgu sporta notikumu pārraidīšanu LTV. Olimpiskās spēles tiks pārraidītas gan LTV1 un LTV7 ēterā, gan sabiedriskā medija mājaslapā 24 stundas diennaktī.
Kā pastāstīja LTV komunikācijas direktore Dace Jansone, cīņā par olimpisko licenci LTV priekšrocības bija gan iepriekšējā pieredze olimpisko spēļu atspoguļošanā, gan kanāla pieejamība bezmaksas ēterā, kā arī finansiālais piedāvājums. Darījuma summu viņa neatklāja, vien uzsvēra, ka finanses ir jau paredzētas LTV 2017., 2018., 2019. gada budžetos: “Kopā ar reklāmas ieņēmumiem tās ir pilnīgi pietiekamas, lai olimpiādes atspoguļotu gan TV ēterā, gan dokumentālos projektos un sociālajos tīklos. Papildu līdzekļi olimpiādes atspoguļošanai nebūs nepieciešami.”
Kā atceramies, publiskajā telpā pirms pusotra gada nonāca strīdiņš par 400 000 eiro trūkumu 2016. gada Riodežaneiro olimpisko spēļu atspoguļošanai sabiedriskajos medijos. Finanšu ministrija toreiz teica, ka “pirmo reizi dzird par šādu vajadzību” 2016. gada budžetā, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāve rosināja naudu ņemt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Taču toreizējais Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens atcirta, ka “tas nav ārkārtas un neparedzams gadījums, būs vien jāmeklē no iekšējām rezervēm”.
