Kauns par Griguli visai Latvijai. “LA” nedēļas apskats 17
Cilvēks. Nastavševs: ceru, dzīve būs gara
Tie, kuri 23. novembrī bija Dailes teātrī vai “Spēlmaņu nakts” ceremoniju vēroja televīzijas tiešraidē, dzirdēja Nacionālā teātra direktora Ojāra Rubeņa no skatuves sacīto: “Vladi, ja tu visu šo redzi pie televizora, iedzer glāzi vīna…” “Protams, vīnu es iedzēru,” nākamajā dienā sazvanīts, man sacīja režisors Vladislavs Nastavševs, “… un nevajag domāt, ka mana atbūtne “Spēlmaņu naktī” bija kaut kāda poza vai attieksme pret balvu. Es ļoti labi apzinos, ka man tur bija jābūt, bet vienkārši nebiju tādā fiziskā formā, lai to spētu. Jutos ļoti pārguris, pēdējās trīs naktis tikpat kā nebiju gulējis. Daudz darba. Taču es ārkārtīgi novērtēju žūrijas lēmumu.”
Aizvadītā sezona pagājusi Nastavševa zīmē. Viņa iestudējums “Asins kāzas” pēc Frederika Garsijas Lorkas lugas saņēmis “Grand Prix” un balvu kā gada lielās formas izrāde, viņš atzīts arī par Gada režisoru – pirmo reizi mūžā – un kopā ar Tomu Auniņu uzvarējis arī kā muzikālās partitūras autors.
“Labi, ka man patlaban nav divdesmit trīs gadi, bet gan trīsdesmit astoņi un man ir zināma dzīves pieredze, kas ļaus pārdzīvot balvas izaicinājumu un pārbaudījumu. Ceru, dzīve tam būs pietiekami gara…”
2. decembrī Dailes teātrī būs pirmizrāde Nastavševa iestudējumam “Peldošie – ceļojošie. 2. daļa”. Vaicāts, vai jūtas veiksmīgs cilvēks, režisors pēc mirkļa apdomas saka – jā.
