Nedēļas laikā varētu būt zināms, cik lieli postījumi baznīcai nodarīti 0
Sākotnējā apskate neliecina, ka Piņķos degušajā Svētā Jāņa baznīcā būtu nopietni cietušas ērģeles, lai gan tikai pēc laika varēs novērtēt dievnamam radītos zaudējumus, aģentūrai LETA pastāstīja baznīcas draudzes vadītājs Ritvars Heniņš.
Viņš pastāstīja, ka nedēļas laikā varētu būt zināms, cik lieli postījumi baznīcai nodarīti, taču torņa rekonstrukcijai lieku līdzekļu neesot, tāpēc baznīcas draudze meklēs atbalstu torņa atjaunošanai. Lai gan vēl nav zināmi ugunsgrēka cēloņi, draudzei bijusi būvniecības apdrošināšanas polise, tāpēc atbilstoši līgumam apdrošinātajam tiks pieteikta atlīdzība.
“Patlaban esam apseguši ērģeles, bet izmisumam nav pamata, lai gan paaugstināts mitruma daudzums var kaitēt.
Ērģeles uguns nav skāris un tās nav pilnībā tikušas zem ūdens straumes. Lai arī situācija nav kritiska, tikai pēc kāda laika varēs pateikt vai ērģelēm nodarīts kaitējums. Citi sakrālie priekšmeti nav bojāti, taču sodrēji var atstāt iespaidu,” norādīja Heniņš.
Patlaban baznīcā atslēgta elektrība un notiek vēdināšanas darbi, lai mitrums nenodarītu kaitējumu. Heniņš arī pateicās glābējiem par operatīvo rīcību ugunsgrēka dzēšanā.
Jau ziņots, ka ap plkst.17.19 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma izsaukumu uz Rīgas ielu Piņķos, kur bija izcēlies ugunsgrēks.
Ierodoties notikuma vietā tika konstatēts, ka ar atklātu liesmu dega baznīcas tornis. Notikuma vietā ieradās 22 ugunsdzēsēji, lai šo paaugstinātas bīstamības ugunsgrēku likvidētu.
Tuvākajās dienās bija plānots sākt baznīcas jumta seguma renovāciju.
Šim mērķim jau bija uzstādītas stalažas ap baznīcas torni, bet paši remontdarbi vēl netika sākti. Kopējā degšanas platība bija 20 kvadrātmetri.
Draudzes mājaslapā teikts, ka Piņķu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā draudze iepriekš ir saņēmusi Lauku atbalsta dienesta lēmumu par baznīcas jumta renovācija apstiprināšanu, un sākusi projekta īstenošanu.
Projekta īstenošanas laiks ir no šī gada 23.februāra līdz nākamā gada 1.decembrim.
Baznīcā atrodas vairāki valsts nozīmes kultūras un vēstures pieminekļi, tostarp, deviņu reģistru ērģeles, kuras 1890.gadā ir darinājis izcilais ērģeļbūvētājs Vilhelms Zauers. 2012.gadā restaurēta altārglezna.
1916 gada 17.jūlija rītā 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljons ceļā uz Smārdes iecirkņa fronti, kur gatavojās ievērojams krievu armijas uzbrukums, iegriezās Piņķu muižā. Bataljona komandieris Jukums Vācietis noturēja Piņķu baznīcā savu slaveno dievkalpojumu.
Dzejnieks Aleksandrs Čaks par Piņķu baznīcu grāmatā “Mūžības skartie” rakstījis balādi “Sprediķis Piņķu baznīcā”, kas veltīta varonīgajiem strēlniekiem 1. Pasaules karā, 5. Zemgales pulkam un pulkvedim Jukumam Vācietim.
