Nedēļas laikā dubultojies Covid-19 slimnieku skaits vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem 0
Ar Covid-19 sasirgušo iedzīvotāju skaits vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem nedēļas laikā ir gandrīz dubultojies, sasniedzot 83 gadījumus, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie dati.
Vecumā virs 60 gadiem patlaban ir 89 Covid-19 slimnieki, kas ir par 46 gadījumiem vairāk nekā pirms nedēļas.
Visbiežāk ar Covid-19 slimo iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem – šajā vecuma kategorijā ir 139 sasirgušie, kamēr vecumā no 40 līdz 49 gadiem – 103.
Tāpat augsta saslimstība vērojama arī 20 līdz 29 gadus vecu iedzīvotāju vidū, kur atklāti 89 ar Covid-19 inficētie. Joprojām vismazākais pacientu skaits noteikts vecumā līdz 19 gadiem, kur patlaban zināms par 30 inficētajiem.
Kā liecina SPKC dati, patlaban no 533 Covid-19 slimniekiem 26% ir iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, 19% – no 40 līdz 49 gadiem, 17% – no 20 līdz 29 gadiem, 17% – virs 60 gadiem, 16% – no 50 līdz 59 gadiem, bet vecumā līdz 19 gadiem slimo skaits veido 5%.
Kā ziņots, šonedēļ sešās dienās Latvijā atklāti 157 jauni Covid-19 gadījumi, kas ir par desmit mazāk nekā analoģiskā laika periodā pagājušajā nedēļā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini, pamatojoties uz Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publiskotajiem datiem.
Pagājušās nedēļas sešās dienās kopējais Latvijā atklāto Covid-19 gadījumu skaits pieauga no 180 līdz 347 jeb par 92,8%, bet šīs nedēļas sešās dienās – no 376 līdz 533 jeb par 41,8%.
Pagājušajā nedēļā no pirmdienas līdz sestdienai ik dienu tika konstatēti vidēji 27,8 jauni Covid-19 slimnieki, bet šonedēļ – 26,2.
No visiem pagājušās nedēļas pirmajās sešās dienās veiktajiem Covid-19 testiem pozitīvi bija 2,9%, bet šonedēļ – 2,5%.
Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, 34 dienās kopš 2.marta, kad Latvijā tika konstatēts pirmais Covid-19 gadījums, šī slimība ik dienu diagnosticēta vidēji 15,7 cilvēkiem. Būtiski, ka starp pirmā un otrā Covid-19 gadījuma konstatēšanu bija četras dienas, kurās netika atklāts neviens saslimušais. Ja šīs dienas neņemtu vērā un uzskaiti sāktu no otrā konstatētā Covid-19 gadījuma, tad vidējais pozitīvo Covid-19 testu skaits dienā būtu 18,3.
Pēdējās nedēļas laikā gan ir pieaudzis stacionēto Covid-19 pacientu skaits. Pirms nedēļas slimnīcās ārstējās 24 Covid-19 pacienti, no viņiem 21 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu. Savukārt patlaban slimnīcās ārstējas 36 Covid-19 pacienti, no viņiem 32 ar vidēju slimības gaitu, bet četri – ar smagu.
Viena no stacionārā ievietotajām Covid-19 pacientēm – 99 gadus veca sieviete – šonedēļ nomira, taču viņas nāves iemesls nebija Covid-19 infekcija, bet gan citas hroniskas saslimšanas. Šonedēļ nomira arī kāds ar Covid-19 inficēts patversmes “Zilais krusts” klients. Viņš stacionārā nebija ievietots un sirga ar citām hroniskām saslimšanām. Šī cilvēka nāves iemesls tiks noteikts pēc pataloganatoma slēdziena.
Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis šonedēļ atzina, ka saslimstības skaitļi var mainīties katru dienu atkarībā no tā, cik lieli būs Covid-19 vietējie uzliesmojumi. “Skaidrs, ka savlaicīgi ieviestie piesardzības pasākumi ir lielā mērā neitralizējuši iebraucēju viļņa radīto infekcijas skaita pieaugumu. Cīņa ar iekšējo transmisiju būs sarežģītāka,” atzina Dumpis.
Viņš arī norādīja, ka laikā, kad Latvijā ir ieviesti fiziskās distancēšanās ierobežojumi, vīruss meklē un atrod vietas, kur ilgstoši kopā uzturas daudz cilvēku – slimnīcas, patversmes, pansionāti, cietumi, armija u.tml.
“Slimības ierobežošana šādos apstākļos ir īpaši grūta, tāpēc svarīgi, lai visi šajās vietās strādājošie ir ļoti mobilizējušies,” uzsvēra Dumpis.
Kā ziņots, veicot 20 680 Covid-19 testus, līdz šim minētā slimība Latvijā apstiprināta 533 cilvēkiem.
Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, no 13.marta līdz 14.aprīlim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu.
