Koncerts valdībai un vēlēšanu rezultāts Rīgā bez pārspīlēta optimisma. Olafa Zvejnieka nedēļas domas un drumslas 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Katru nedēļu pielikuma “Latvijas Bizness” redaktoram ir pienākums atrast kādu svarīgāko nedēļas jautājumu un uzrakstīt par to komentāru. Bet ko darīt, ja notikumu daudz un domas šaudās uz visām pusēm kā pārbiedētas zivteles, līdakai tuvojoties? Tad rodas šis – domas un drumslas.
Kā skatīties uz Rīgas domes vēlēšanu rezultātiem?
Pagaidām – ar cerībām, bet bez pārspīlēta optimisma. Visbiežāk dzirdētais komentārs no uzņēmējiem par Rīgas domes struktūrvienību darbu pēdējos gados bija – attieksme un darba stils ir tāds, ka, šķiet, Rīgu jaunas investīcijas un projekti neinteresē.
Cerams, ka jaunās vadības slota izslaucīs šo attieksmi, taču diez vai tas notiks dažu nedēļu vai mēnešu laikā, pārāk jau tas ir iesakņojies.
Pārmērīgu optimismu bremzē arī tas, ka pašvaldībām šobrīd no uzņēmējdarbības attīstības nav gandrīz nekāda labuma, tikai ekoloģiskās un politiskās problēmas, jo visi ieņēmumi no uzņēmējdarbības ienākuma nodokļa (UIN) aiziet valsts budžetā.
Savukārt, uzņēmējdarbības radītais piesārņojums un troksnis kļūst par pašvaldības problēmu. Jā, nenoliedzami uzņēmējdarbība rada darba vietas iedzīvotājiem, tāpat var cerēt uz kādu finansiālu atbalstu to vai citu projektu vai pasākumu organizēšanā, bet acīmredzot tas nelīdzsvaro radītās problēmas, jo uzņēmēji visā Latvijā atzīst, ka pašvaldību attieksme pret tiem ir samērā vēsa.
Jā, ir daži pozitīvi izņēmumi – Ventspils, Liepāja, Smiltene, Valmiera, Cēsis un vēl daži, bet acīmredzot tas saistīts ar to, ka dažviet laimējies ievēlēt vadītājus, kas spēj raudzīties tālāk par četru gadu vēlēšanu ciklu.
Vai tā ir noticis Rīgā – nākotne rādīs. Kamēr gaidām atbildi uz šo jautājumu, varam ar skaudību skatīties uz Viļņu, kur triju cilvēku komanda pašvaldībā strādā tikai un vienīgi ar to, lai atvestu uz Lietuvas galvaspilsētu ārvalstu uzņēmēju birojus un ražotnes, liekot pilsētā strauji attīstīties jauniem biroju centriem, augt algām un celties nekustamo īpašumu cenām.
Kā arī domāt par to, vai nav nepieciešama UIN pārdale tā, lai pašvaldības būtu ieinteresētas uzņēmējdarbības attīstībā savās teritorijās.
Savukārt, “Tallink” paziņojis, ka, nesaņemot Latvijas valdības atbalstu ostas nodevu atlaižu izskatā, uzņēmums būs spiests pārtraukt trīs ar Rīgas ostu saistīto kuģu darbību, kas apkalpoja maršrutu Helsinki–Rīga.
Lietas būtība ir tajā, ka aktīvās tūrisma sezonas laikā pasažieru plūsma šajā maršrutā ir pietiekama, lai tas būtu rentabls, taču rudens–ziemas laikā – vairs ne, tādēļ “Tallink” aicināja Latvijas valdību atbalstīt to, lai saglabātu šo maršrutu.
Valdība acīmredzot nepiekrita. Kā to vērtēt? Lai gan kuģu maršrutu slēgšana nav patīkama, valdības lēmums ir racionāls, jo situācijā, kad ir tik daudz citu vajadzību, finansēt pustukša kuģa dzenāšanu no Helsinkiem uz Rīgu un atpakaļ ir dārga izprieca.
Jā, Latvijas iedzīvotāji zaudē vienu no trijām iespējām nokļūt Helsinkos, taču paliek vēl divas citas – lidmašīna un ar automašīnu līdz Tallinai un tad ar prāmi līdz Helsinkiem. Minētais gan nenozīmē, ka nevajadzētu runāt ar “Tallink” par Helsinku–Rīgas maršruta atjaunošanu nākamajā tūrisma sezonā.
Visbeidzot, pagājušajā nedēļā iznāca aizbraukt uz Jelgavas pili, kur Latvijas Lauksaimniecības universitātes aulā noklausījos Sonoras Vaices un Mārtiņa Zilberta kamerkoncertu Latvijas Operas zvaigžņu koncertu ciklā.
Tas bija pirmais koncerts un kultūras pasākums vispār pēc Covid-19 radītā pusgadu ilgā pārtraukuma.
Šis pārtraukums asi un griezīgi atgādināja, cik milzīga emocionālā pārdzīvojuma starpība ir starp kultūras pasākumu televizora ekrānā un “dzīvajā”, un to, cik ļoti nepieciešamas mums ir šīs emocijas un pacilājums, kā tas palīdz tikt galā ar dzīves grūtībām.
Atliek cerēt, ka to saprot arī valdība, bet, ja ne, – vajag sarīkot koncertu arī viņiem. Bravo, izpildītājiem un koncerta organizētājiem, bravo! Velns parāvis, BRAVO!
