Svētdiena 0
Svētdiena jāveltī Dievam (visumam, kosmosam utt), jo nekādas lietas tāpat nespēsiet atrisināt. Arī Dievs radīja zemi sešās dienās, bet septītajā priecājās par padarīto. Arī mēs esam strādājuši visu nedēļu, tagad pienācis laiks atpūsties. Šajā dienā neko nedrīkst uzsākt vai plānot – nekas neveiksies.
Nav gaišākas un spožākas dienas par svētdienu. Tā ir prieka, laimes diena, kad jābauda dzīve, jo aizbildnis ir pati Saule. Tā dod dzīvību visam uz planētas, sasilda un pabaro visu dzīvo uz zemes. Svētdiena labvēlīga sevis apzināšanai, pilnveidošanai, dabas un visas apkārtnes izzināšanai. Šajā dienā jādomā par dzīves jēgu, lai saprastu, kā dzīvot tālāk, ko savā dzīvē vajag sasniegt.
Kas svētdienā strādā – uzņemas lielu grēku, jo tā teikts Bībelē. Arī tautas ticējumi svētdienā liedz strādāt, citādi aizmirsīsi, ko gribēji darīt. Gan malka paliks neskaldīta, gan pīrāgu mīkla neiejaukta.
Kas svētdienā griež nagus, zaudē savu laimi un veselību. Senos laikos matus un nagus grieza tikai stingri noteiktās dienās un laikos, lai neviens neredzētu. Pēc tam tos vajadzēja sadedzināt, lai neviens matus un nagus nevarētu izmantot buršanai vai citām izdarībām. Arī mūsu laikos vairums frizētavas un saloni svētdienās parasti ir slēgti.
Svētdienā pirms saules uzlēkšanas nedrīkst ēst – tad visu pazaudēsi. Tā mēs varam parādīt cieņu gaismeklim, kas dod mums dzīvību. Varam arī vienkārši ilgāk pavārtīties pa gultu kā jau svētdienā.
Svētdienā parasti dzimst radoši cilvēki, kuri kalpo skaistumam un mākslai. Viņi ir ļoti talantīgi.
Kā redzams, tad svētdiena ir ļoti laba diena visās attieksmēs – var pietiekami daudz laika veltīt sev, saviem bērniem, ģimenei. Vislabāk šo dienu pavadīt pie dabas. Pateicoties šādai atpūtai, var uzkrāt veselību un satuvināties ar saviem mīļajiem.