Kauns. Kad Jēkabielas sērgu ievazā domes gaiteņos 0
Bijušie pašvaldību vadītāji, nonākot Saeimā, kļūst visai nemanāmi kopējā deputātu pulkā – īpaši ne ar ko neizceļas, viegli pielāgojas jaunajiem apstākļiem un strauji pieņem gan tikumus, gan netikumus, kas valda lielās politikas virtuvē. Citādi ir, ja bijušie parlamentārieši nonāk pašvaldības vadībā un cenšas ievazāt tur līdzpaņemto intrigu un apspēlēšanas kultūru. Pēc šīsvasaras vēlēšanām neapskaužamā situācijā nonākuši daugavpilieši, kuriem tagad jānoskatās bezatbildīgā pilsētas domes cirka izrādē. Kā nu ne, ja par mēra krēslu plūcas divi Jēkaba ielas namā iepriekš rūdīti politiķi – Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) un Rihards Eigims (ZZS).
Pārsteidz, ar kādu centību Daugavpilī tiek nostiprināta lielās politikas ķēķa liekulība un bezkaunība, tā degradējot vietējo varu. No amata gāztais saskaņietis Elksniņš pagājušajā nedēļā intervijā Latvijas Radio nekautrējās savam sāncensim pat pārmest vājās latviešu valodas prasmes, ja tikai tas varētu līdzēt Eigima nostumšanā no krēsla. Acīmredzot šajā cīņā visi līdzekļi ir labi, pat ja tie galīgi nesaskan ar paša partijas līniju vai savu sirdsapziņu. Tieši “Saskaņa” ir tā, kas valstī mērķtiecīgi kultivē divvalodību un kurai Valsts valodas likums ir kā sarkana lupata vērsim. Tostarp pats Elksniņš, īsu brīdi būdams mēra krēslā, uzskatījis par goda lietu sekot savas partijas līdera piemēram, nonākot konfliktā ar Valsts valodas centru.
