Latvieši uguņo Stambulā, taksisti – teroristi, “Jēkabielas sērga” pašvaldībā. LA nedēļas apskats 0
Cilvēks. Jānis Strēlnieks – maestro ar bumbu
Latvijas valstsvienība Eiropas čempionātā basketbolā Stambulā pagājušajā nedēļā izcīnīja piecas skaistas uzvaras. Tādā sporta veidā kā basketbols spēles vienatnē neuzvar, tas ir visas komandas nopelns.
Tomēr aizvadītajā nedēļā Latvijas izlasē noteikti jāizceļ tāds vīrs kā Jānis Strēlnieks. Viņa nedēļa pagāja kaut kur starp labierīcībām un basketbola zāli, Stambulā tiekot pie kāda grūti izdzenama vīrusa. Pēc spēlēm Strēlnieks bija izspiests kā citrons. Allaž atsaucīgs pret žurnālistiem, Strēlnieks šoreiz pieklājīgi attaisnojās – man ir slikti. Nedēļas laikā tika zaudēti pieci kilogrami. Emociju ziņā bagātākajā spēlē pret turkiem mača izskaņā Jānis pienāca pie komandas dakteriem un atzina – es vairs nevaru paskriet, man reibst galva. Attapšanās notika vēlu vakarā vienā no Stambulas slimnīcām ar sistēmu, pieslēgtu pie vēnas.
Dakteru sazāļots, Strēlnieks katru vakaru tomēr atrada spēkus iet laukumā un diriģēt Latvijas izlases saspēli. Pat tādos apstākļos viņš bija kā īsts basketbola maestro, pēc četrām spēlēm kļūstot par visa Eiropas čempionāta rezultatīvāko piespēlētāju. Benefice bija spēlē pret Beļģiju – 13 rezultatīvas piespēles! Jauns valstsvienības rekords, pēc kura izlases galvenais treneris Ainārs Bagatskis savu saspēles vadītāju iecēla vienā kategorijā ar izciliem meistariem Valdi Valteru, Raimondu Miglinieku un Robertu Štelmaheru.
Strēlnieks basketbola pamatus apguvis Talsos. Kārtīgs lauku puisis, kurš allaž turējies tālāk no starmešu gaismām un sevi apliecinājis ar darbiem. Karjeras turpinājums bija Ventspilī, 18 gadu vecumā līdz Eiropas čempionāta bronzai aizdiriģēja sava vecuma junioru izlasi. Tālākā karjera gājusi ar augšupejošu līkni – Sanktpēterburgas “Spartak”, sezona pie trenera Bagatska Kijevas “Budivelnik”, trīs lieliski gadi Bambergas “Brose Baskets” klubā Vācijā. Šovasar Strēlnieks parakstīja līgumu ar Eiropas līmeņa superklubu Grieķijas Pirejas “Olympiacos”. Trīs reizes bija Vācijas čempions, pa reizei – Latvijas un Ukrainas. Turpinājums sekos, bet visvairāk viņš alkst pēc kāda liela panākuma valstsvienībā.
