Upurjērs Pinkulis, Uzvaras izpēte, Porziņģa batoniņi. “LA” nedēļas apskats 2
Cilvēks. Upurjērs Andis Pinkulis
Sakārtoja, sadārdzināja un aizgāja – tā trīs vārdos varētu novērtēt Anda Pinkuļa septiņgadi elektrotīklu saimniecībā. Tikai pēc ekonomikas ministra mājiena un iesnieguma Valsts policijai uzsākt kriminālprocesu par “Sadales tīkla” un SIA “Rīgas enerģijas” iespējamo krāpšanos lielos apmēros ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai Andis Pinkulis ceturtdien atkāpās no AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētāja amata. Nelīdzēja četru zemāka ranga darbinieku “upurēšana”.
Ir izskanējušas aizdomas, ka astoņi uzņēmumi elektrību ražo tikai uz papīra, bet “Sadales tīkla” izsniegtās atļaujas tiem dotu tiesības pieprasīt valsts subsīdijas. Jāpiebilst, ka šādu uzņēmumu uzturēšana jeb tā sauktā obligātā iepirkuma komponente (OIK) Latvijas iedzīvotājiem veido aptuveni trešdaļu no elektrības rēķina.
“Sadales tīklā” Andis Pinkulis strādāja kopš tā nodibināšanas 2006. gadā, bet kopš 2010. gada bija valdes priekšsēdētāja amatā. Viņa laikā modernizēts elektrotīkls, kabeļus vairāk rokot zemē un izolējot gaisvadu līnijas. Vienota dispečervadības sistēma ļauj laikus novērst laika ap-stākļu vai lūstošu koku radītos bojājumus. Elektrotīkla modernizācija vienlaikus sadārdzināja iedzīvotāju elektrības rēķinus, tāpēc jo īpaši nepiedodami, ja līdztekus tam notiek šmaukšanās ar atļaujām.
Noslēpums. Ko pētīs par 50 tūkstošiem?
Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja nolēmusi nākamā gada budžetā Rīgas pieminekļu aģentūrai atvēlēt 50 tūkstošus eiro tā sauktā “uzvaras” pieminekļa izpētei Pārdaugavā. Tas nudien ir interesants jautājums, kas tad bēdīgi slavenajā piemineklī par tādu naudu būtu pētāms? Priekškaru nedaudz paver aģentūras direktors Guntis Gailītis, norādot, ka zem pieminekļa slēpjas divas pamatīgas apakšzemes telpas. Padomju laikā tur bija iecerēts muzejs, taču plāni pajuka un nu jau vairāk nekā 30 gadu katakombas stāv slapjas un pamestas. “Mums ir profesionālu ekspertu līmenī jāizpēta ne tikai tas, kādā tehniskā kondīcijā atrodas tas, kas tur ārā, bet arī tas, kas tur apakšā. Vai tas sabruks, vai būs ilggadējs, kādas tur konstrukcijas. Spridzināt jau nespridzināsim. Tikai jāsāk domāt, no kura gala ko sākt darīt,” tā Gailīša kungs. Un ko tad ar milzīgo būvi darīs, ja augšpusi atzīs par gana stabilu, lai apakšā varētu cilvēki apgrozīties? Izrādās, attiecībā uz monumenta pazemes izmantošanu nākotnē ir trīs versijas/priekšlikumi. Pirmā: Otrajam pasaules karam veltīts muzejs memoriāls, iespējams, Kara muzeja filiāle, “kur parāda vienus un otrus”. Otrā: izstāžu zāle, iespējams, fotoizstāžu. Trešā: izsludināt starptautisku konkursu par labāko priekšlikumu minēto pagrabu rekonstrukcijai un izmantošanai. Pie kuras no versijām eksperti apstāsies, kā saka pats Rīgas pieminekļu aģentūras galva, “ne jau Gailītis to izlems”.
Darījums. (Por)ziņģa batoniņi
Latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis pagājušajā nedēļā kļuva par kādas šokolādes batoniņu kompānijas īpašnieku. Iepriekš Porziņģa vārds locīts ar vairākiem reklāmas līgumiem, piemēram, lidsabiedrību “Delta Airlines”, dzērienu ražotāju “BodyArmor” (kompānijā miljonus investējis slavenais Kobe Braients), matraču ražotāju “Shifman Mattress”. Savukārt viņa ienesīgākais līgums ir ar apavu ražotāju “Adidas”, kas septiņu gadu laikā ik gadu Porziņģa maku papildinās par 3 – 6 miljoniem dolāru. Tagad viņš izlēmis pats investēt kādā uzņēmumā un to darīs “Zing Bars” šokolādes batoniņu kompānijā, kurus viņš bieži baudījis šajā starpsezonā, kad centies dažādos veidos audzēt svaru. Nav gan zināms, cik lielu summu Porziņģis investējis, taču tā bijusi pietiekami liela, lai nokļūtu uzņēmuma direktoru padomē. “Zing Bars” līdzdibinātājs un vadītājs Deivids Ingells portālam “FoodNavigator-USA” norādījis, ka darījums noslēgts uz vairākiem gadiem, kuru laikā jābūt izpildītiem dažādiem noteikumiem, kas arī ietekmēs galīgo akciju skaitu, kas nonāks Porziņģa īpašumā. Tāpat viņš atklājis, ka atsevišķi uzņēmumā investējuši arī Porziņģa brāļi Jānis un Mārtiņš. Porziņģis, protams, basketbolistu vidū nav celm-lauzis investīcijām dažādos uzņēmumos, taču pārtikas ražotāji pārāk populāri nav. Bez Braienta viens no nedaudzajiem ir Hjūstonas “Rockets” saspēles vadītājs Kriss Pols, kuram daļēji pieder auksti spiestas arbūzu sulas kompānija “WTRMLN WTR”. Leģendārajam Maģiskajam Džonsonam un Džamālam Mašburnam daļēji pieder vairākas restorānu ķēdes, piemēram, “TGI Fridays”, “Papa John’s”, “Starbucks”. Citās nozarēs, piemēram, Lebrons Džeimss nesen nopelnīja 30 miljonus dolāru, kad viņa atbalstīto austiņu ražotāju “Beats” par trim miljardiem iegādājās “Apple”.
Mācība. Trilleris uz Baltkrievijas robežas
Kāds 36 gadus vecs Latvijas iedzīvotājs aizvadītajā nedēļā izpelnījies lielu ievērību Baltkrievijas medijos, kamēr Latvijā par viņa izdarībām ziņots mazāk. Sižets ir gandrīz kā no spriedzes filmas – kad robežpunktā “Grigorovščina – Pāternieki” baltkrievu robežsargi paziņojuši, ka vīrieša automašīnai “Audi” tiks veikta “padziļināta apskate”, viņš nolēma laiku netērēt. Video redzams, kā auto lielā ātrumā triecas robežas barjerā un pārbrauc arī tā saukto “ezi” – dzeloņu šķērsli, kuru robežsargi paguva izlikt, saprotot braucēja nolūkus. Ar tukšām riepām tālu netiksi, un vainīgais drīz tika aizturēts Latvijas robežas pusē. Ko nelegālu viņš bija paslēpis savā automašīnā, netiek atklāts.
Joks. Nesaslēgt himnu rokudzelžos
Pagājšnedēļ Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) organizētā konsilijā dažādu profesiju ļaudis sprieda par Latvijas valsts himnas “Dievs, svētī Latviju!” izpildījumu. LZA bija vērsušies diriģenti, kuri uzskata, ka himnas atskaņošana “nav labākajā kārtībā”. Sanāksmē gan arī izskanēja atziņas, ka himna nebūtu jāatsvešina no tautas, pārlieku reglamentējot tās atskaņošanas un izpildīšanas veidu. Daudziem sociālo tīklu lietotājiem šis mūziķu satraukums šķiet absurds – izskanēja gan nopietni, gan ironiski spriedumi. Sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Balode tviterī rakstīja: “LZA konsilijs piemirsa lemt par kara pieteikšanu tām valstīm, kuru orķestri valsts vizītēs reizēm galīgi neprot pareizi nospēlēt LV himnu.” Ilze Andersone secināja: “Himnu vispār drīkstētu dziedāt tikai vīrieši, jo tekstā skaidri norādīts: “latvju dēli dzied”. Sievietēm jāzied, un ziedēšana ir klusa.” Cits lasītājs papildināja: “Toties laimē diet gan drīkst visi neatkarīgi no dzimuma un citām pazīmēm.” Bet pavisam prātīgu un vērā ņemamu piebildi tviterī izteica arhibīskaps Jānis Vanags: “Man liekas, ja baznīcā Dievu var slavēt roka stila dziesmās, tad arī himnu nevajadzētu saslēgt akadēmiskos rokudzelžos.”
Izgāšanās. Prokuratūra skumst
“Iespējams, tur visi tie ārstu atzinumi ir apmaksāti, viltoti. Bet ko mēs reāli varam izdarīt? Vai mēs tikai varam aizsūtīt standarta pieteikumu ar piecās ailītēs ievilktiem ķeksīšiem un tikai skumt, ka mūs nesaprot?” tā Saeimas Aizsardzības komisijas sēdē vaicāja deputāts Kārlis Seržants Latvijas Ģenerālprokuratūras virsprokurorei Unai Brenčai, kura bija izstāstījusi par Austrijas tiesībsargājošo iestāžu “uz humānisma principiem” pamatoto atteikumu izdot tiesāšanai Latvijā korupcijā apsūdzēto bijušo Muitas kriminālpārvaldes vadītāju Vladimiru Vaškeviču, jo viņa “neglābjamais veselības stāvoklis ir uz mūžu”. “Principā mēs varam tikai skumt, jo šajā gadījumā Austrija ir izmantojusi savas suverēnās tiesības atteikt personas izdošanu,” teica U. Brenča. Vaškevičam izdevies pārliecināt Austrijas iestādes par savu slikto veselības stāvokli, savukārt Latvijas tiesībsargājošām iestādēm izdevies mūs pārliecināt par savu bezspēcību…
Sagatavojuši: Zigfrīds Dzedulis, Viesturs Sprūde, Raivis Šveicars, Māris Antonevičs, Linda Rasa
