Nedaudz paaugstināta temperatūra – vai sīkums? Atbilde ģimenes ārste Vizma Vecvērdiņa 0
It kā nekas īpašs nekait, tomēr termometrs rāda dažas iedaļas pāri 37 °C . Vai par to būtu jāuztraucas?
Kaut gan par temperatūras zelta standartu uzskata 36,6 °C , par normālu atzīst mērījumu robežās no 35,5 °C līdz 37,2 °C .
“Veselības centra 4” ģimenes ārste Vizma Vecvērdiņa savā praksē novērojusi, ka par ideālu pieņemtās temperatūras nav daudziem, it īpaši gados vecākiem cilvēkiem, taču viņi tādēļ ne vienmēr jūtas slikti.
Tie, kam temperatūra parasti turas ap 36 °C , izjūt tās paaugstināšanos jau līdz 37,2 °C , taču, ja tā ikdienā ir 36,9 °C , tad šādas nelielas svārstības parasti neievēro.
Ja ir ilgstoši nedaudz paaugstināta temperatūra (37 – 37,5 °C ), kāda agrāk nav bijusi, to tomēr nevajadzētu atstāt bez ievērības.
Vispirms būtu jāpārliecinās, vai tās iemesls nav plaušu saslimšanas, piemēram, pneimonija. Reizēm šī slimība mēdz būt vieglā formā ar maznozīmīgu klepu, bet pasliktinātu vispārējo pašsajūtu.
Arī tuberkulozes gadījumā klepus nereti ir neizteikts. Nakts svīšana un svara zudums atkarīgs no slimības smaguma. Aplami domāt, ka ar tuberkulozi slimo tikai zemāko sabiedrības slāņu pārstāvji. Ar to iespējams inficēties jebkuram – lielveikalā, sabiedriskajā transportā vai citviet.
Mazliet paaugstināta temperatūra var pavadīt hroniski obstruktīvu plaušu slimību, ar kuru galvenokārt slimo smēķētāji, kad būs arī izteikts klepus no rītiem.
Jāpārliecinās, vai nav ļaundabīgas asinsrades sistēmas slimības, kas mēdz noritēt gandrīz bez simptomiem – tikai ar nelielu temperatūru, svīšanu un drudža sajūtu, taču vienkāršās asinsanalīzēs izmaiņas var neatklāt. Par šo saslimšanu liecina tikai noteikti marķieri. Ja tos atklāj, jāveic padziļināti izmeklējumi.
Temperatūra var nedaudz pacelties, dzīvojot pastāvīgā stresā, kā arī pēc lielas fiziskas slodzes.
Vēl iemesls var būt cērmju vai citu tārpu savairošanās organismā, ko reizēm pavada arī vispārējs vājums un nogurums, kā arī olnīcu, aizkuņģa dziedzera vai citu orgānu iekaisums.
Neliela temperatūra kādu laiku mēdz saglabāties pēc gripas vai citas vīrusu infekcijas pārslimošanas, kā arī pēc operācijām. Ja tā divu nedēļu laikā nav mazinājusies, būtu jāvēršas pie ārsta.
Reizēm temperatūras minimāla paaugstināšanās ir vienīgais simptoms urīnceļu infekcijas gadījumā, kad urīna analīzē parādīsies iekaisuma rādītāji.
Daktere Vecvērdiņa norāda, ka, mērot temperatūru no rīta, pusdienlaikā, vakarā un naktī, iespējams konstatēt nelielas temperatūras atšķirības. Turklāt jutīgas veģetatīvās nervu sistēmas gadījumā mērījums katrā padusē var atšķirties.
Ja radušās bažas par ilgstoši nedaudz paaugstinātu temperatūru, pirms vēršanās pie ārsta to vajadzētu mērīt nedēļu vairākas reizes dienā ik pa četrām stundām un pierakstīt, lai pārliecinātos par tās svārstībām. Tas jādara ar vienu mērierīci, lai būtu vieglāk salīdzināt rezultātus.
Vizma Vecvērdiņa iesaka veikt vienkāršu testu – izmērīt temperatūru, iedzert paracetamolu un pārbaudīt, vai tā 1 – 3 stundu laikā mazinās. Ja nekas nemainās, 1 – 2 nedēļas var nogaidīt. Taču, ja temperatūra pēc zāļu ieņemšanas samazinās un pēc tam atkal paaugstinās, vajadzētu doties pie ārsta, jo tā var liecināt par iekaisumu.
Jārēķinās, ka dažādi termometri var rādīt atšķirīgi, tāpēc svarīgi izlasīt to lietošanas instrukciju. Jāņem vērā arī, kur mēra: mutē, padusē vai taisnajā zarnā. Padusē rādītājs būs par 2 – 3 grādiem zemāks.
