– Vai var droši teikt, ka Streļčenokam parādīta sarkanā kartīte? It kā tiem kandidātiem, kas piedalījās pirmajā konkursā, neesot liegts pieteikties arī nākamajam… 3
– Ja es būtu šādā situācijā, laikam jau saprastu, ka vēlreiz nevajag pieteikties.
A. Latkovskis: – Un es saprastu Kārli!
– Jautājums, kuru uzdeva premjers Māris Kučinskis, – nez kā šis cilvēks visu laiku varēja vadīt biroju, ja jau izrādās nederīgs?
K. Seržants: – Kad Streļčenoku pirms pieciem gadiem izraudzījās, noteikumi bija citi. Protams, jāvērtē arī tas, kas šo gadu laikā noticis birojā, – visas šīs tiesāšanās ar atlaistajiem darbiniekiem… Pat tad, ja pašam šķiet, ka tev ir taisnība, tu nevari tā vienkārši izmest darbiniekus un teikt, ka tiesa neko nesaprot. Tāpēc tur jau ir mīnus 60 tūkstoši eiro un varbūt būs vēl vairāk.
A. Latkovskis: – Likumā par tiesu varu ir teikts, ka tiesas lēmums jārespektē tāpat kā jebkurš likums. Te nevar darboties ar revolucionāru pārliecību.
– Tā, protams, ir būtiska nianse, tomēr gribētos dzirdēt jūsu vērtējumu par KNAB darbu kopumā. Vai nebūtu loģiski, ka jūsu komisija veiktu šādu “auditu”? Varbūt pat ieliktu atzīmi par paveikto darbu.
– Jā, esam speciāli izveidojuši arī īpašu Korupcijas novēršanas apakškomisiju, ko vada Aleksejs Loskutovs, bijušais KNAB vadītājs, un tā diezgan detalizēti skata šos jautājumus. Cīņa pret korupciju, protams, nav tikai KNAB, jebkuras iestādes vadītājs ir atbildīgs par pretkorupcijas sistēmas izveidi savā iestādē. Ja runā par vērtējumu, tad te būtu vērts ņemt vērā sabiedrības viedokli. Ja salīdzinām iedzīvotāju uzticību KNAB, tad redzam, ka pēdējo piecu gadu laikā tā ir pamatīgi kritusies. Agrāk KNAB bija ļoti populāra un sabiedrībā cienīta iestāde, bet tagad tai uzticas mazāk nekā tiesām un policijai. Vērtējums ir ļoti kritisks.
– Tas ir kutelīgs secinājums – tēla veidošana ne vienmēr ir kritērijs, lai vērtētu darbu kopumā. Tad jau Saeima un valdība ir vēl lielāki nespējnieki.
K. Seržants: – KNAB nav nekāda teātra trupa, kurai jābūt populārai… Es nekad neesmu slēpis, ka man KNAB darbs šķiet neadekvāts tām iespējām un finansējumam, kas tam ir piešķirts. Lietu skaits vienmēr bijis pārāk mazs, ja ņem vērā, kādi ir KNAB resursi, bet nevarētu teikt, ka tieši pēdējos gados šajos rādītājos būtu bijis kritums. Protams, KNAB darbības sākumposmā tam bija citas iespējas, jo korumpanti vēl nebija iebiedēti, darbojās pārdrošāk un viņus bija vieglāk pieķert. Es domāju, ka šīs iespējas toreiz netika pietiekami izmantotas. Bija dažas skaļas lietas – “Jūrmalgeita”, Rīgas dome… Bet tā shēma bija diezgan līdzīga – ne jau KNAB pats kaut ko pētīja un analizēja, vienkārši kāds atnāca uz KNAB un pasūdzējās. Tad uzlika noklausīšanās iekārtas, ierakstīja, noķēra, aizturēja. Ne vienmēr tas beidzās ar rezultātu. Piemēram, tā sauktā oligarhu lieta, kuras dēļ Zatlers atlaida Saeimu, kaut kur pačākstēja. KNAB ir bargs ierocis, bet pēdējā laikā tas nedaudz pabijis mitrumā. Arī korumpanti kļuvuši uzmanīgāki…
A. Latkovskis: – Ja bagāžniekā var vadāt pusmiljonu, tas drīzāk liecina par nesodāmības izjūtu.
K. Seržants: – Dažiem tā izjūta laikam vēl palikusi.
– Varbūt Streļčenoks par ilgu nogaidīja? Pēdējos mēnešos taču bija jūtama rosība – vairāk paziņojumu par ierosinātām lietām, arī demonstratīvas aizturēšanas – Truksnis, Krūmiņš…
A. Latkovskis: – Tas nav panākams īsā laikā ar kaut kādām paraugakcijām. Uzticības veidošana ir ilgs un nopietns darbs. Cilvēks neziņos, ka no viņa cenšas izspiest kukuli, ja viņš neuzticēsies iestādei. It īpaši, ja tā ir reāla korupcija, nevis ziņojums, ka kāda kultūras nama vadītāja izdarījusi kādu sīku pārkāpumu. Par to jau pasūdzēsies…
K. Seržants: – KNAB nepietiekami izmanto redzamās metodes. Tā pati amatpersonu deklarāciju pārbaude ir nepilnīga, ja jau Ingai Koļegovai, kura kandidēja uz VID vadītājas amatu, pēkšņi deklarācijā atklājas tādi pārsteigumi. Skaidrs, ka visas deklarācijas nevarēs pārbaudīt, bet var veikt atlasi. Var taču kaut vai tenku žurnālus paskatīties – ar kādiem īpašumiem un auto amatpersonas tur lielās, vai tos var iegādāties par viņu algām?
A. Latkovskis: – Es nedomāju, ka KNAB vienam jābūt karotājam šajā laukā. Vajadzētu strādāt pie sistēmas, ka iestāžu vadītāji paši aktīvi vēršas KNAB, ja ir radušās aizdomas par kāda darbinieka ienākumu godīgumu, un tad birojam būtu pienākums to nekavējoties pārbaudīt. Diemžēl, kad mēs šos jautājumus apspriežam Saeimā, ne vienmēr no iestādēm ir jūtama atsaucība. Sak, tāpēc ir KNAB, kas ar to nodarbojas.
K. Seržants: – Kopā ir ap 50 tūkstošiem amatpersonu deklarāciju – tur būtu jābūt milzīgam aparātam, lai spētu tās visas pārbaudīt. Taču mans jautājums KNAB bija – vai ir kāds saraksts ar nosacīti “augstāka riska” amatpersonām. Piemēram, tādas, kas pieņem lēmumus par uzņēmējdarbības ierobežošanu, nodokļu atlaidēm, sodiem un tamlīdzīgi. Tas jau ir krietni šaurāks loks, kuru var pārbaudīt katru gadu. Skaidru atbildi par to nesaņēmu. Drīzāk šķiet, ka tāda saraksta KNAB nav.
