Nedaudz, bet tomēr – Latvijas iedzīvotāju skaits pērn palielinājies par 0,4%; Rīgā un Pierīgā dzīvo 53% 35
Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,883 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 0,4% jeb 7300 vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Vienlaikus statistikas pārvaldē norādīja, ka iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē samazinājās par 0,8%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,2%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23 500 Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.
Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni, kas ir par 1466 bērniem jeb 8,4% mazāk nekā 2021.gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā,
bet nomira 30 731 cilvēks, kas ir par 3869 jeb 11,2% mazāk nekā gadu iepriekš.
Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedza laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies – no 2021.gadā fiksētajiem 17 200 līdz 14 800 pērn, bet joprojām ir tuvs 1996.-1998.gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājies par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.
Ja 2021.gadā iebraucēju skaits palielinājās par 43,5% salīdzinājumā ar 2020.gadu, tad 2022.gadā tas bija trīs reizes lielāks nekā gadu iepriekš – valstī iebrauca 38 700 (2021.gadā – 12 700).
Aizbraucēju skaits no Latvijas arī pieauga – 2020.gadā tie bija gandrīz 12 000, 2021.gadā – gandrīz 13 000, bet 2022.gadā – 16 700, kas ir par 28,6% vairāk nekā gadu iepriekš.
No Eiropas Savienības kandidātvalstīm ieradās 24 900 jeb 64,2% no kopējā iebraucēju skaita, no tiem 24 600 bija no Ukrainas. Vienlaikus pērn pieaudzis arī imigrantu skaits no NVS valstīm, sasniedzot 4100, kas ir 10,7% no visiem imigrantiem un ir par tūkstoti jeb 36,4% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp no Krievijas ieradās 2200 imigrantu. No Apvienotās Karalistes iebrauca 2800 jeb 7,2% no kopējā imigrantu skaita (2021.gadā – 2500).
Pērn 9300 jeb 24% iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. 2021.gadā remigrantu bija gandrīz 7000 jeb 54,8%. Atlikušo daļu veido iebraucēji, kuriem ar Latviju līdz šim nebija juridiskas saistības.
Pērn no Latvijas aizbrauca 16 700 iedzīvotāju.
Uz Eiropas Savienības valstīm 2022.gadā emigrēja 11 600, kas bija par 39,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Emigrācija uz Vāciju pieauga par 16,3%, sasniedzot 2900 (2021.gadā – 2500). Uz Apvienoto Karalisti izbraukušo skaits bija 2600, kas ir gandrīz tikpat cik 2021.gadā. 2022.gadā uz NVS valstīm emigrēja 300 iedzīvotāji, kas ir par 15,3% mazāk nekā gadu iepriekš. No emigrējušajiem 71,1% bija Latvijas valstspiederīgie (2021.gadā – 71,3%).
2022.gadā samazinājās Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi – par 2,4%, poļi – par 2,3%, krievi – par 1,9%, bet ukraiņu skaits pieaudzis – par 35,3%. Latvijā dzīvo 56 700 ukraiņu, 7000 Ukrainas bēgļu tautība nav zināma, līdz ar to kopējais ukraiņu skaits Latvijā varētu būt ap 60 000. No tiem kara bēgļu skaits ir 23 500 jeb 1,2% no visiem Latvijas iedzīvotājiem.
No visiem valsts iedzīvotājiem 87,2% ir dzimuši Latvijā un 12,8% – ārvalstīs. Dati arī liecina, ka 1,2% Latvijas iedzīvotāju dzimuši Eiropas Savienības valstīs, 5,4% – Krievijā, 2,8% – Ukrainā, 2% – Baltkrievijā, 1,4% – citās valstīs. No bērniem vecumā līdz 17 gadiem 94,8% dzimuši Latvijā, seko 7660 jeb 2,1% bērnu, kuri dzimuši Ukrainā, 1,2% – Apvienotajā Karalistē, bet 0,3% – Īrijā un Krievijā.
Pēc valstiskās piederības 86,1% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (gadu iepriekš – 86,9%), 9,3% nepilsoņi (attiecīgi – 9,7%), 2% – Krievijas pilsoņi (2,1%),
2,6% – citu valstu pilsoņi (no tiem gandrīz puse jeb 48,5% Ukrainas kara bēgļi). No visiem Latvijas nepilsoņiem 50,7% dzīvo Rīgā, un tie ir 14,6% no visiem Rīgas iedzīvotājiem.
2023.gada sākumā 49,1% pilngadīgo vīriešu un 41,2% sieviešu bija precēti, savukārt 35,1% vīriešu un 24,6% sieviešu bija neprecēti, bet 3,4% vīriešu un 15,8% sieviešu bija atraitņi. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 69,5% vīriešu un 63,3% sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem.
Pērn valstī dzīvoja 1,315 miljoni jeb 69,8% pilsētu iedzīvotāju un 568 000 jeb 30,2% lauku iedzīvotāju.
Rīgā un Pierīgā dzīvo 53,1% no visiem Latvijas iedzīvotājiem
Rīgā un Pierīgā pagājušā gada beigās dzīvoja 53,1% valsts iedzīvotāju, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Vienlaikus statistikas pārvaldē norādīja, ka pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgu.
Rīgā dzīvo nepilni 610 000 iedzīvotāju, kas ir 32,4% no visiem valsts iedzīvotājiem un 46,4% no pilsētu iedzīvotājiem.
Apkopotie dati liecina, ka Pierīgā 2022.gadā iedzīvotāju skaits palielinājās par 1,8% jeb gandrīz 7000, Rīgā – par 0,6% jeb 3700, bet Zemgalē – par 0,01% jeb 30 cilvēkiem.
Tajā pašā laikā iedzīvotāju skaits saruka Kurzemē – par 0,4% jeb 917, Vidzemē – par 0,2% jeb 335, savukārt lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgalē – par 0,9% jeb 2200.
Pērn iedzīvotāju skaits palielinājās piecās valstspilsētās: Jūrmalā – par 1,2% jeb 597 cilvēkiem, Rīgā – par 0,6% jeb 3700, Jelgavā – par 0,3% jeb 142 cilvēkiem, Jēkabpilī – par 0,1% jeb 18 cilvēkiem un Ogrē – par 0,1% jeb 12 cilvēkiem.
Vienlaikus iedzīvotāju skaits nedaudz saruka pārējās piecās valstspilsētās, tostarp Valmierā – par 0,8% jeb 172 cilvēkiem, Liepājā – par 0,4% jeb 272 cilvēkiem, Rēzeknē – par 0,4% jeb 103 cilvēkiem, Daugavpilī – par 0,3% jeb 270 cilvēkiem un Ventspilī – par 0,02% jeb septiņiem cilvēkiem.
Visās valstspilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Vairāk iebraucēju nekā aizbraucēju bija visās valstspilsētās, izņemot Valmieru.
2022.gadā iedzīvotāju skaits pieauga 17 novados no 36 – visos Pierīgas novados (izņemot Limbažu novadu), kā arī Cēsu, Jelgavas, Ludzas, Varakļānu, Dienvidkurzemes, Valkas un Smiltenes novados. Lielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā – par 4,8% jeb 1635 cilvēkiem. Visos šajos novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija tikai Mārupes, Ropažu, Ķekavas un Ādažu novados.
Pēc iedzīvotāju skaita lielākais novads ir Ogres, kurā ir gandrīz 58 000 iedzīvotāju, seko Valmieras novads ar 50 700 iedzīvotāju, savukārt mazākie novadi ir Valkas novads ar 7600 iedzīvotāju un Varakļānu novads ar 3000 iedzīvotāju.
