Pilsonību nevajadzētu dalīt kā desu veikalā 0
Viktors, inženieris: “Pilnīgi noteikti nepietiek ar to, ka viņš te nopērk kādu īpašumu. Man nebūtu žēl to piešķirt kādam, kas Latvijā izveido lielu, veiksmīgu ražojošu uzņēmumu un nodrošina cilvēkiem darba vietas. Turklāt – ne mazāk kā simts. Par sporta un zinātnes sasniegumiem, kas Latvijai un tās iedzīvotājiem nes kādu labumu, arī, protams. Latvijas popularizēšana pasaulē ir pietiekams iemesls, lai izvērtētu, vai cilvēks pelnījis saņemt mūsu valsts pagodinājumu. Uzskatu, ka Garija Kasparova lūgums viņam piešķirt Latvijas pilsonību nebūtu jāizpilda. Šķiet, ka aiz viņa izteikumiem slēpjas kādi zemūdens akmeņi.”
Indulis Dzenītis, kultūras un nekustamo īpašumu nozares darbinieks: “Domāju, būtisks arī jautājums, kas ir tie cilvēki, kas lemj par to, ka šis statuss piešķirams un vai viņi spējīgi objektīvi izvērtēt, vai tas pelnīts. Manuprāt, prioritāri pilsonība piešķirama cilvēkiem, kas ko nozīmīgu devuši Latvijai kultūras, māk- slas, nenoliedzami, arī sporta jomā. Šīs ir fundamentālas nozares, tāpēc starptautiski pieskārieni to attīstībai Latvijā ir ļoti nozīmīgi. Es domāju, Kasparovam nav pietiekama argumentu bāze, lai viņam piešķirtu pilsonību. Ja viņš apelē pie kaut kādām jaunības dienu uzvarām šaha spēlēs, tad jau skaitās, ka īpašus nopelnus Latvijai izdarījis katrs piektais. Nevaram pilsonību par īpašiem nopelniem dalīt kā desu veikalā.”
Olga Ķimene, darbojas finanšu jomā: “Ieguldījums bērnu, jauniešu, izglītības labā, šķiet, būtu novērtējams. Gribētos, lai mēs visi varētu strādāt tādu darbu, kas rada prieku. Tagad pārsvarā strādājam, lai izdzīvotu. Ja kāds ārzemnieks Latvijā ļoti plaši attīstītu uzņēmējdarbību visdažādākajās jomās un dotu cilvēkiem plašākas iespējas atrast savu sirds darbu, viņš būtu veicis tik tiešām īpašu darbu, tāpēc pelnījis arī Latvijas pilsonību. Godināmi būtu arī zinātnieki, kas atklājuši ko vērtīgu un noderīgu Latvijai. Garija Kasparova prasībā gan kaut kas nešķiet īsti kārtībā. Kas par to, ka bijusī sieva latviete? Vai tāpēc jādod pilsonība? Arī viņa minētās uzvaras šahā notika Padomju Savienībā, jo tad Latvijas kā valsts nemaz nebija. Turklāt tas nav tik nozīmīgs sasniegums. Ir simtiem sportistu, kas guvuši labus rezultātus starptautiskā līmenī, taču valstis tāpēc nesteidzas tiem piešķirt pilsonību. Jābūt ļoti nopietniem panākumiem un cilvēka saistībai ar konkrēto valsti, lai izšķirtos par šādu soli.”
Rasma Dombrovska, strādā IT nozarē: “Cilvēkiem pati svarīgākā lieta ir veselība, tāpēc, lai kļūtu par mūsu goda pilsoni, kādam būtu jārada milzīgi nozīmīgi atklājumi medicīnā, kas fundamentāli palīdzētu mūsu cilvēkiem un pavērtu plašākas ārstniecības iespējas. Kaut vai, piemēram, zāles pret vēzi. Nākamā joma – izglītība. Godināms būtu cilvēks, kas, ieviešot kādus jauninājumus un uzlabojumus mūsu izglītības sistēmā, pārliecinātu jauniešus izvēlēties Latvijas augstāko izglītību un pēc tās iegūšanas nedoties uz ārzemēm. Runājot par Gariju Kasparovu, viņa rīcība nešķiet nopietna, jo trūkst argumentu. Tad jau nonāksim pie situācijas, kad jebkurš, kas iedomāsies, ka pirms divdesmit gadiem darījis ko labu Latvijas labā, uzskatīs par normu pieprasīt pilsonību par īpašiem nopelniem. Pareizāk goda pilsonību būtu nevis lūgt, bet nopelnīt.”
Maija Selecka, režisore: “Jāgūst līdzvērtīgi nopelni, kādus guvis Mariss Jansons. Viņš uzstājas visā pasaulē, bet vienmēr atgādina, ka ir no Latvijas. Tam jābūt cilvēkam, ar ko mēs lepojamies. Garijs Kasparovs pagaidām neko sevišķi labu nav izdarījis. Viņš ir skandalozs cilvēks, un diez vai tāds vajadzīgs mūsu pilsoņu pulkā. Vispirms ir kaut kas labs jāizdara, un tad, ja izjutīsim lepnumu par cilvēku un viņa darbiem, arī aicināsim kļūt mums pa īstam piederīgam.”
Fakti
Pasaules šaha čempions un Krievijas opozīcijas politiķis Garijs Kasparovs pirmdien lūdzis piešķirt viņam Latvijas pilsonību, jo Latvijā 70. gados viņš guvis nozīmīgas uzvaras šahā un viņa dēla māte ir Latvijas pilsone, bet dēlam esot uzturēšanās atļauja Latvijā.
Ar Saeimas lēmumu par īpašiem nopelniem Latvijas labā no 1995. līdz 2000. gadam pilsonību ieguvušas 175 personas, bet laikā no 1999. līdz 2013. gadam ar īpašu likumu par izciliem nopelniem valsts labā par Latvijas pilsoņiem atzītas trīs personas.
Avots: Saeimas sabiedrisko attiecību birojs.
