Vai jāaizliedz vilku un lūšu medības? 21
341 paraksts par vilku un lūšu medību ierobežošanu savākts portālā “Manabalss.lv” – lai iniciatīvu iesniegtu Saeimā, nepieciešami desmit tūkstoši atbalstītāju. Ierosinājuma autors ir Mareks Viļķins.
Jānis Ozoliņš, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) “Silava” pētnieks: “Medīt vai nemedīt – tas lai paliek starp vilku un lūšu medītgribētājiem un pretiniekiem. Ar lielo plēsēju monitoringu strādājošo pētnieku uzdevums ir noskaidrot, cik tālu medības pieļaujamas. Pašreizējie dati apstiprina, ka esošā vilku un lūšu medību slodze no bioloģiskā viedokļa ir pieļaujama, bet nekas slikts nenotiktu, ja tā būtu arī mazāka. Vienīgie ierobežojumi, kas man liekas būtiski, attiecas uz savvaļas dzīvnieku piebarošanu. Visas sugas ir savstarpēji saistītas – piebarojot vienu sugu, tā tiek ietekmēta un skaits var palielināties, taču atsevišķos gadījumos var samazināties citu sugu dzīvnieku daudzums. Tā tiek kropļotas sugu savstarpējās attiecības.”
Uģis Rotbergs, Pasaules dabas fonda valdes priekšsēdētājs: “Ja mainām kaut ko attiecībās ar dabu, ieviešam pilnīgu vai daļēju kādas sugas medību liegumu, cilvēkiem, kas šādu jautājumu izvirza balsošanai, vajadzētu paskaidrot, kāda būs sekojošā reakcija. Kaut ko strauji mainot, jābūt gataviem arī lielām pārmaiņām. Iespējams, ka populācija pieaugs, taču palielināsies cilvēku un dzīvnieku konflikti, kas tiek regulēti ar likumdošanu, un pieaugs arī kādas sabiedrības daļas naids pret šo sugu.”
Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas izpilddirektors: “Lielo plēsēju medību ierobežojumi risināmi zinātniskā ceļā un nekādā gadījumā ne uz emocionālās bāzes. Jauniem medību ierobežojumiem nav nekāda pamata, medījamo sugu saraksts drīzāk jāpaplašina. Būtu pārskatāmas putnu sugas – tā pati mērkaziņa, ko medī visā Eiropā, Latvijā kaut kādu nesaprotamu iemeslu dēļ nav medījama. Ja gribam atjaunot laukirbju populāciju, arī tās būtu atgriežamas medījamo sugu sarakstā – mednieki par tām rūpētos un palīdzētu atjaunot kā normāli sastopamu sugu Latvijā. Medību ierobežojumi darbojas tikai īstermiņā, dzīve pierādījusi, ka ilgtermiņā tie nes zaudējumus – ierobežojumu dēļ daudzas sugas vispār ir pazudušas no pasaules. Latvijā, piemēram, mežacūkas kādreiz nebija sastopamas, taču ar mednieku spēkiem tās tika pavairotas un kļuva par populāru medījumu.”
Jānis Baumanis, LVMI “Silava” pētnieks, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs: “No vēstījuma skaidrs, ka šis cilvēks necīnās par vilkiem un lūšiem, bet gan pret medniekiem. Lielo plēsēju medībām jau pastāv ierobežojumi, un abas populācijas – gan vilki, gan lūši – vērtējamas kā stabilas, kam pieaugums ir ļoti intensīvs. Tikai pusgadu dzīvojam ar jaunajiem Medību noteikumiem, kuros mainīti termiņi – bebru medību laiks pavasarī saīsināts līdz 15. aprīlim, iepriekš tas bija noteikts līdz aprīļa beigām, toties staltbriežu radīto postījumu dēļ šo dzīvnieku medību termiņš tika pagarināts. Medību termiņi nav kā akmenī iecirsti, tos var mainīt, ja tam ir pamatojums. Šajā gadījumā pamatojumu neredzu.”
Valters Lūsis, Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs: “Vilki un lūši absolūti nav apdraudētas sugas. Racionāli pārdomāta medīšana ir priekšnoteikums tam, ka tie vispār mitinās mūsu mežos. Turklāt šīs sezonas medību rezultāti parāda, ka lielo plēsēju populāciju pieauguma tendence pat palielinās. Piešķirot limitus, tas tiek ņemts vērā. Priekšlikuma ierosinātājam būtu jāpadomā, kā lūšu medību aizliegums un vilku medību ierobežošana var atsaukties nākotnē. Savukārt katram balsotājam gribētu pajautāt – ko viņš zina par vilku un lūšu populācijas stāvokli?”
