Vai spējat nodrošināt pienācīgu sociālo aprūpi? Vaicājām novados 2
Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs: “Jautājums ir grūts, jo krīzē nonākušiem cilvēkiem, īpaši ģimenēm ar bērniem, vispirms ir nepieciešama piemērota dzīvesvieta. Notiek visādi, nelaime, kā saka, nenāk brēkdama, vai tas būtu ugunsgrēks, vardarbība vai kas cits, mums ir jāsniedz palīdzība. Lai gan visi zina, kāds stāvoklis pašvaldībās ir ar dzīvojamo fondu. Mēs šādiem gadījumiem esam nodrošinājuši pagaidu mitekļus divām ģimenēm ar bērniem, tajos var mitināties kādu laiku, līdz pusgadam, kamēr atrod citu risinājumu. Pašlaik remontējam vecu ēku, kur iekārtosim piecus sociālos dzīvokļus.”
Vilnis Špats, Cesvaines novada domes priekšsēdētājs: “Nesenie necilvēcīgie gadījumi Dobelē un Jūrmalā, kas sabiedrībā izsaukuši lielu sašutumu, pašvaldībām liek saausīties. Mēs savā novadā esam atraduši šādu izeju – pašā centrā turam labu dzīvokli vienas ģimenes izmitināšanai. Ja gadās, ka nepieciešamība uzreiz ir vairākām ģimenēm, meklējam papildu risinājumus. Katrā ziņā neesam tik bagāti, lai mūsdienu līmenī izremontētu un uzturētu kādus četrus vai piecus dzīvokļus krīzes gadījumiem. Tad jau iznāktu, ka mēs piesauktu nelaimi, visi zinām – ja velnu piesauc, tas klāt kā likts. Cita lieta, ka krīzē nonākušiem cilvēkiem jebkurā laikā varam palīdzēt ar humānām lietām no Vācijas – drēbēm, traukiem, pat mēbelēm. Neviens jau nav pasargāts no plūdiem, ugunsgrēkiem, vētras postījumiem, vardarbības, slimībām.”
Vija Dzene, Aknīstes novada domes priekšsēdētāja: “Mūsu sociālais dienests skatās pēc apstākļiem. Negribam piesaukt nelaimi, taču jābūt kādai rezervei, mums ir vairāki brīvi dzīvokļi, nepieciešamības gadījumā kādu no tiem esam gatavi ātri sakārtot, lai tajā varētu normāli dzīvot. Atsevišķos gadījumos bērnus vedam uz Jēkabpils krīzes centru.”
