Uzrunāti valdošo partiju pārstāvji NA priekšlikumus vērtē piesardzīgi pozitīvi. “Valsts valoda ir svēta lieta, tā ir mūsu organizācijas prioritāte. Jautājumi par valsts valodas normu neievērošanu ir ļoti nopietni, un sodiem par šādu rīcību jābūt drastiskiem. Taču pirms droši apgalvot, vai NA piedāvājums ir atbalstāms, mums būs jāiepazīstas ar piedāvāto redakciju,” teica ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Līdzīgu viedokli pauda arī “Vienotības” frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa. Viņasprāt, šāds priekšlikums konceptuāli būtu atbalstāms, bet vispirms jāveic rūpīga juridiskā analīze, vai amatpersonu atstādināšana nav pretrunā ar kādiem tiesiskiem principiem. 85
Piesardzīgāks bija “Vienotības” Rīgas mēra kandidāts Vilnis Ķirsis, kurš pauda bažas, ka ar nodomu stiprināt latviešu valodas pozīcijas latviskās partijas var pašas sev “iešaut kājā”. “Pēc būtības šāds priekšlikums man šķiet simpātisks un interesants. Taču baidos, ka no politiskās taktikas viedokļa tas izdevīgs būs Ušakovam. Daudziem rīdziniekiem, tostarp arī krievvalodīgajiem, ir lieli iebildumi pret viņa saimniekošanu, pret notiekošo “Rīgas satiksmē” un “Rīgas namu pārvaldniekā”. Par šīm saimnieciskajām lietām būtu vairāk jārunā. Ja tā vietā sodīsim viņu par valodas jautājumiem, tad nākamajās vēlēšanās krievvalodīgie rīdzinieki par viņu nobalsos tikai dēļ “mūsējo sit” principa,” sprieda Ķirsis.
VVC pārstāvji diskusijā par sodu bargumu neiesaistās, jo tas esot politisks lēmums. “Mūsu galvenais uzdevums nav sodīt cilvēkus, bet gan nodrošināt pareizu valsts valodas lietojumu. Pašreizējais regulējums noteicis amplitūdu iespējamiem sodiem. Tādēļ inspektori var piemērot brīdinājumus vai mazākus sodus tām personām, kas saprot kļūdu un vēlas to labot, bet lielāku – tiem, kas nevēlas sadarboties,” teica VVC direktore vietniece Ingrīda Bērziņa. Viņa gan atzina, ka reizēm prasās pēc skarbāka soda tām personām, kas demonstratīvi un izaicinoši veic pārkāpumus. “Ir ļoti nepatīkami, kad valsts un pašvaldību iestāžu atbildīgās personas demonstratīvi pārkāpj valodas normas un apstrīd mūsu lēmumus, jo tieši šiem cilvēkiem vajadzētu rādīt priekšzīmi pārējai sabiedrībai ar cieņpilnu attieksmi gan pret likumiem, gan pret valodu,” teica I. Bērziņa.
Pēdējā laikā bijuši vairāki gadījumi, kad VVC pieķēris pašvaldību amatpersonas valodu prasību neievērošanā. Pagājušā gada vasarā valodas inspektori secināja, ka Zilupes novada domes priekšsēdētāja Oļega Agafonova (“Latgales partija”) valodas zināšanas neatbilst ieņemtajam amatam, drīzumā viņam tiks veikta atkārtota pārbaude. Balvu novada domes deputāts Ivans Baranovs (“Saskaņa”) valodas nezināšanas dēļ mandātu jau zaudējis. Daugavpils pilsētas domes deputāts Vladislavs Bojarūns (“Latgales partija”) vēl turpina tiesāties ar VVC par deputāta pilnvaru anulēšanu valodas nezināšanas dēļ, pirmajā institūcijā viņš jau zaudējis, bet to pārsūdzējis. Šī sasaukuma laikā profesionālajiem pienākumiem neatbilstošas valodas zināšanas konstatētas arī citiem Daugavpils deputātiem – Jurijam Zaicevam (“Daugavpils atdzimšana”), Aleksandram Samarinam (“Saskaņa”) un Viktoram Pučkam (“Alternative). Ar VVC tiesājas arī Inčukalna novada domes deputāte Jekaterina Šaroka (Latvijas Zemnieku savienība).
VVC arī aizliedzis Rēzeknes pašvaldībai piederošu viesnīcu nosaukt “Restart”, jo šis nosaukums nav veidots latviešu valodā un nav rakstīts saskaņā ar latviešu valodas normām (vārds atstāts bez galotnes), bet pašvaldība šo lēmumu gatavojas pārsūdzēt. Vēl kāda pašvaldība brīdināta par divās valodās izdotu kalendāru, bet šajā gadījumā iztikts bez soda, jo tie no apgrozības izņemti.
