Neceriet – pacientu rindas nesaruks. Nozare lūgusi 215 miljonus, tai piešķirti tikai 86 miljoni 96
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdības apstiprinātajā valsts budžetā 2023. gadam veselības aprūpei plānoti 1,6 miljardi eiro, kas ir mazāk nekā aizvadītajā gadā – tad kopā ar kovida pacientu ārstēšanai atvēlēto naudu nozare saņēma divus miljardus eiro. Šogad tā sauktajiem prioritārajiem pasākumiem ir paredzēti 86 miljoniem eiro, tāpēc rodas jautājums, vai saruks pacientu rindas pie speciālistiem un lai izmeklētos? Veselības ministrijas valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins šajā ziņā neko nevar solīt – rindas kā bija garas, tā arī palikšot, jo ministrija ir saņēmusi tikai nelielu daļu no tā finansējuma, kas tai būtu nepieciešams, lai uzlabotu iedzīvotāju pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem.
Arī slimnīcas pagaidām var negaidīt, ka tām valsts palīdzēs apmaksāt sadārdzinātos energoresursus. Tām joprojām pašām būs jāmeklē iespēja, kurās pozīcijās samazināt finansējumu, piemēram, lai varētu atļauties paēdināt pacientus, jo valsts noteiktais tarifs par slimnieka ēdināšanu trīs reizes dienā ir konstanti nemainīgs gadiem, proti, trīs eiro. Universitāšu slimnīcu iepirkumi ir parādījuši, ka reālās ēdināšanas izmaksas dienā ir 12–15 eiro.
“Lai kā mēs censtos lietderīgāk un godīgāk sadalīt stacionāriem pieejamo finansējumu, tas nav iespējams, jo kopumā veselības aprūpei trūkst naudas. Par kādu rindu mazināšanu var būt runa, ja no prasītajiem 215 miljoniem eiro, lai pacienti patiešām justu, ka pieejamība pie speciālistiem un diagnostiskajiem izmeklējumiem ir kļuvusi krietni labāka, veselības aprūpes nozarei plānots piešķirt tikai 86 miljoni eiro. Vairāk neesot iespējams iedot tādēļ, ka kopējā tā sauktā fiskālā telpa esot par mazu, lai piešķirtu tik lielu naudas summu,” skaidroja ministrijas valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos B. Kņigins.
92 miljonu vietā – astoņi miljoni
Onkoloģija ir noteikta kā viena no veselības jomas prioritātēm – tai no piešķirtajiem papildu 86 miljoniem ir atvēlēti 30 miljoni eiro. Tiesa, vēža slimniekiem, iespējams, nedaudz saruks rindas, lai saņemtu laboratoriskos izmeklējumus un nodrošinātu savlaicīgu slimības diagnosticēšanu, jo šim mērķim ir piešķirti 2,1 miljons eiro.
Nebūs jāpārtrauc arī pilotprojekta veidā uzsāktā paliatīvā aprūpe – to visā valstī par 1,7 miljoniem eiro būs iespējams turpināt šī gada ceturtajā ceturksnī un arī 2024. gadā, atvēlot smagu slimnieku aizvadīšanai viņsaulē 6,7 miljonus eiro. Ministrija ir aprēķinājusi, ka šāda veida aprūpe vidēji būtu nepieciešama vairāk nekā 700 slimniekiem gadā.
“Astoņi miljoni eiro tiks tērēti jauniem onkoloģisko slimību ārstēšanai paredzētajiem medikamentiem, bet četri miljoni eiro – jau iesāktās terapijas turpināšanai. Taču šīs naudas summas nav pietiekamas, jo pagājušajā gadā Ministru kabineta apstiprinātajā veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā onkoloģijā (2022.–2024.) ir paredzēti 92 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa bija plānota tieši medikamentiem,” pastāstīja Kņigins. Patlaban nav precīzi zināms, tieši kādu onkoloģisko saslimšanu ārstēšana būs iespējama ar inovatīvām zālēm, jo, kad būšot pieņemts gala lēmums par 2023. gada valsts budžetu, tad attiecīgi Nacionālais veselības dienests, ņemot vērā attiecīgo procedūru, pieņemšot lēmumus par konkrētajām slimnieku grupām.
Lai ātrāk varētu atklāt un ārstēt onkoloģiskās slimības agrīnajās stadijās, ir palielināts finansējums ģimenes ārstiem – kopumā tie ir 704 tūkstoši eiro. Patlaban ģimenes ārsts par šīs slimības savlaicīgu diagnosticēšanu un slimnieka uzraudzību saņem 75 eiro, bet no aprīļa šī summa tiks palielināta līdz 250 eiro.
Palielina tarifu par sarežģītām vēža operācijām
Vai tiks paaugstināti arī onkoloģisko pacientu ķirurģiskās ārstēšanas tarifi, par kuriem bija sašutuši Latvijas Onkoloģijas centra ķirurgi?
Valsts sekretāra vietnieks B. Kņigins informēja, ka piemaksa par sarežģītām operācijām esot palielināta no 400 eiro līdz 800 eiro, bet šī summa ir paredzēta visiem mediķiem, kas piedalās operācijā.
Nedaudz palielināts arī tarifs par ķirurģiskajām manipulācijām abdominālajā (vēdera orgānu), asinsvadu, muguras ķirurģijā un traumatoloģijā – šim mērķim papildus piešķirti 1,8 miljoni eiro.
B. Kņigins pastāstīja, ka ministrija bija paredzējusi palielinājumu kopsummā par 120 miljoniem eiro visiem veselības aprūpes tarifiem, bet to indeksācijai ir piešķirti tikai 4,5 miljoni eiro. Par šo naudas summu būs iespējams palīdzēt slimnīcām norēķināties par komunālajiem maksājumiem, apsaimniekošanu un saimniecības precēm, taču energoresursu cenu pieaugums joprojām gulsies uz pašu slimnīcu pleciem.
“Par energoresursu izdevumu segšanu mēs turpināsim diskusiju. Esam aprēķinājuši, ka tikai Veselības ministrijas kapitālsabiedrībām energoresursu sadārdzinājums ir 20 miljoni eiro. Turpināsim aptaujāt slimnīcas pa mēnešiem, lai noskaidrotu, kādi ir to faktiskie izdevumi. Salīdzināsim tos ar tiem izdevumiem, kas mūsu tarifos bija iekļauti 2021. gadā, un tad attiecīgi informēsim valdību par reālo sadārdzinājumu,” pastāstīja valsts sekretāres vietnieks.
Atalgojums – par 120 eiro lielāks
Papildus valdība piešķīrusi 27,5 miljonus eiro ārstniecības personu atalgojumam, lai to palielinātu par 120 eiro. Tarifā ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem vidējā alga pieaugs no pašreizējiem 1963 eiro līdz 2083 eiro, medicīnas māsām no 1183 eiro līdz 1303 eiro, bet ārstniecības atbalsta personām – no 745 eiro līdz 865 eiro. Taču Nacionālā veselības dienesta statistika rāda, ka slimnīcas savam medicīnas personālam maksā vairāk, nekā valsts ir noteikusi.
“Mēs nevaram teikt mediķiem: gaidiet, kamēr valdība pieņems budžetu, un tad jums būs lielāka alga! Tāpēc esam atraduši nozares iekšienē vēl 13 miljonus eiro un novirzījuši atalgojuma palielināšanai,” informēja Kņigins.
Veselības aprūpes jomā trūkst vairāk nekā 3000 medicīnas māsu, un, lai kaut cik samazinātu šo deficītu, ap 280 medicīnas māsu studijām šogad ir piešķirti 2,8 miljoni eiro.
5,4 miljonus eiro paredzēts novirzīt personāla pieejamības uzlabošanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD). Tas ļaus palielināt medicīnas koledžās apmācāmo ārstu palīgu skaitu, kā arī novirzīt papildu finansējumu NMPD darbinieku atalgojumam.
Papildu nauda – pieci miljoni eiro – ir piešķirti arī bērniem kohleāro implantu un glikozes monitorēšanas sistēmu apmaksai, ja ir dzirdes traucējumi un cukura diabēts, kā arī kompensējamo zāļu apmaksai cistiskās fibrozes pacientiem.
Premjers tikai runā par “sistēmas sakārtošanu”
Par veselības aprūpes un izglītības nozares finansējumu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam pēc viņa tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu vakar vaicāja arī žurnālisti. Premjers paudis viedokli, ka vairs nepietiek ar naudas ieguldīšanu izglītības un veselības aprūpes sistēmā, ja tās nereformē, ziņo LETA. Kariņš piekrīt, ka objektīvi ir nepieciešami papildu līdzekļi, tomēr runa esot par to, kā tos racionāli izmantot. Premjers uzskata, ka aizvien vairāk nodokļu maksātāju naudas ieguldīti sistēmā, cerot sasniegt citādu rezultātu, bet rezultāta nav. “Vairāk naudas šo nerisinās. Mums ir jāsakārto sistēma. Neskatoties uz to, ka gadu no gada sistēmā ieguldīts arvien vairāk naudas, pacientu rindas pastāv, neapmierinātība mediķu vidū arī pastāv,” sacīja Kariņš.
Arī vakarrīt intervijā Latvijas Televīzijā premjers teica, ka veselības aprūpes sistēmas galvenā problēma neesot finansējuma trūkums, bet nesakārtots slimnīcu tīkls un pakalpojumu tarifu sistēma, kas steidzami jāreformē. Vaicāts par slimnīcu tīklu, viņš pauda viedokli, ka slimnīcu skaitu reģionos nav nepieciešams samazināt, bet ir skaidrāk jādefinē, kurš pakalpojums kurā iestādē ir pieejams, un šim pakalpojumam tad arī jābūt nodrošinātam realitātē, nevis tikai teorētiski.
Tikmēr Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Ārstu biedrība paudušas viedokli, ka valdības sagatavotais valsts budžeta projekts 2023. gadam paredz pasliktināt veselības aprūpes kvalitāti. Latvijas lielās slimnīcas savukārt ir satrauktas par problēmām veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas un samaksas kārtībā, kā dēļ ir apdraudēta spēja nodrošināt pacientiem nepieciešamos pakalpojumus.
Uzziņa
Ko prezidentam sola ministre
Vakar ar veselības ministri Līgu Meņģelsoni tikās Valsts prezidents Egils Levits. Lūk, ko pēc tikšanās raksta Valsts prezidenta preses dienests (fragments no preses relīzes): [..] Meņģelsone atzīmēja, ka viena no viņas darbības prioritātēm ir veselības sistēmas sakārtošana un digitalizācija. Ministre uzsvēra, ka šobrīd norit aktīvs darbs, lai izveidotu fokusētu speciālistu vienību Latvijas e-veselības sakārtošanā un attīstīšanā. Lielu uzmanību plānots veltīt telemedicīnas attīstībai, kas būtu ieguvums hronisko pacientu aprūpē un speciālistu pieejamībā, kā arī starptautisku ārstu konsīliju noturēšanā.
Ministre vēlas stiprināt primāro aprūpi un ģimenes ārstu prakses, piemēram, ar iespēju praksē algot trešo darbinieku, kam īpaši uzticēt lietvedību, digitālos pakalpojumus, saziņu ar pacientiem, ārstam primāri ļaujot nodoties ārstniecībai. [..]
Abas puses apspriedās par slimnīcu līmeņu noteikšanu, kā arī plašākas sadarbības nepieciešamību starp Veselības ministriju, nacionālā līmeņa slimnīcām, pašvaldībām un to pārvaldībā esošajām reģionālajām slimnīcām.″
Viedoklis
“Onkoloģijā nekas labāks nav gaidāms”
Gunita Berķe, onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” valdes priekšsēdētāja: “Es neuzskatu, ka finansējuma palielinājums onkoloģijai uzlabos pacientu iespēju ātrāk izmeklēties un tikt pie speciālistiem. Onkoloģiskās aprūpes attīstības plāns tika veidots, lai šajā ziņā sasniegtu kaut kādu normālu līmeni, bet, ja no tur paredzētajiem 100 miljoniem eiro papildus tiek piešķirti tikai 30 miljoni, tad pats par sevi ir saprotams, ka nekas labāks nav gaidāms. Jāņem vērā, ka arī kovids ir atstājis savas sekas uz onkoloģisko slimību savlaicīgu diagnostiku un ka pacientu skaits palielinās.”
