Neceriet, elektrība lētāka nebūs 0
“Esmu ļoti gandarīta un priecīga par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Pēdējā tiesas sēdē, kas turpinājās deviņas stundas un arī citās sēdēs bija redzama tiesas vēlme izprast sūdzības būtību un izdarīt secinājumus,” teic Maija Stefane, viena no 27 personām, kas Rīgas apgabaltiesā iesniedza pieteikumu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmuma nr. 40 atcelšanu.
Ar šo lēmumu atcēla tos a/s “Latvenergo” elektroenerģijas tarifus, kas bija spēkā līdz 2011. gada 1. aprīlim, kad savukārt spēkā stājās jaunā, diferencētā maksa par elektroenerģiju.
M. Stefane uzskata – elektroenerģijas tarifi, kas ir spēkā kopš 2011. gada 1. aprīļa, nesasniedz iecerēto mērķi – atbalstu tām sabiedrības sociālajām grupām, kam vajadzīgs valsts atbalsts, tostarp daudzbērnu ģimenēm, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un citām sabiedrības grupām. “Ja par pirmajām 1200 patērētajām kilovatstundām piemēro mazāku maksu, nekā par lielāku patēriņu, tad miljonāri un bezdarbnieki saņem vienādu atlaidi,” teic Stefane. Pieteikumā tiesai viņa arī norādīja, ka neatbilstot īstenībai “Latvenergo” pārstāvju teiktais, ka tarifu kāpums neskaršot 50% Latvijas mājsaimniecību, un citi sabiedrībai sniegtie fakti.
“Skaitļi, uz kuriem balstās “Latvenergo” šā brīža tarifu plāns, ir noslepenoti. Tiesas sēdē uzņēmums atklāja vien ļoti nelielu dalu no tiem. Uzskatu, ka valstij piederošajā uzņēmumā tā nedrīkstētu būt, informācijai būtu jābūt visai sabiedrībai pieejamai,” teic M. Stefane.
Viņa arī izsaka aizdomas, ka valstij piederošais uzņēmums jaunos tarifus noteicis tāpēc, ka valsts budžetā dižķibeles laikā vajadzēja papildu naudu un tarifu celšana to ļāva iegūt. Kā zināms, “Latvenergo” 90% no peļņas ieskaitīja valsts kopējā maciņā.
Citi pieteikumu iesniedzēji tiesai pavisam uz astoņām lapaspusēm norādīja uz daudzām citām nepilnībām tarifu rēķināšanā, tostarp uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma pārkāpumu, sabiedrībai nenorādot tarifu ekonomisko pamatotību.
Precizēsim, ka tiesas lēmums attiecas uz SPRK, kas vakar komentārus nesniedza, savukārt ļoti aktīvi notikušo komentēja trešā puse – a/s “Latvenergo”.
“Latvenergo” lēmumu pārsūdzēs
A/s “Latvenergo” valdes loceklis Uldis Bariss uzrunu žurnālistiem vakar sāka ar to, ka apgabaltiesas lēmums ir “vienas instances nelabvēlīgs, nesamērīgs lēmums” un uzņēmums to noteikti pārsūdzēšot Augstākās tiesas senātam. “Tarifi aizvien ir spēkā,” uzsvēra U. Bariss. Viņš arī uzskata, ka tarifu diferencēšana, nosakot par pirmajām 1200 kWh mazāku maksu, nekā par lielāku patēriņu, bijis pareizs, ņemot vērā cilvēku maksātspēju, krīzi un citus nosacījumus. “Mums patlaban nav skaidrs, kas notiks, ja tiesas lēmums stāsies spēkā. Atgriešanās pie iepriekšējā tarifa (8,25 sant. par kWh) ir viens no iespējamajiem variantiem. Tiesa konstatēja, ka iepriekšējais tarifs neatbilst uzņēmuma elektroenerģijas ražošanas izmaksām,” skaidroja U. Bariss.
“Visticamāk, ja šāds tiesas lēmums stāsies spēkā, tad visiem patērētājiem būs viens tarifs un tas būs augstāks nekā patlaban spēkā esošais starta tarifs (8,25 sant. par kWh. – Red.),” piebilda “Latv energo” pārstāvis.
Viņš arī skaidroja – ja būtu jāatmaksā visa no klientiem nepareizi saņemtā nauda, tad uzņēmumam tas prasītu līdz 45 miljoniem latu, turklāt gandrīz visu šo summu veidotu pārrēķins juridiskajām personām. “Šāds risinājums nav samērīgs. Mēs neparedzam šādu lēmumu. Mūsuprāt, tiesa, lemjot par elektroenerģijas tarifiem, neņēma vērā daļu no “Latvenergo” sniegtās informācijas,” tā U. Bariss.
Atšķirīgi viedokļi par iznākumu
SPRK preses sekretāre Daiga Reihmane teic, ka cilvēki visās valstīs pārsūdz dažādus tarifus, tomēr Latvijā patērētājiem nevienā tiesas procesā nav izdevies uzvarēt tarifu regulatoru.
Savukārt M. Stefane teic, ka senāts kā pēdējā tiesu instance vērtē vien to, vai lietas izskatīšanā nav pieļauti pārkāpumi, lietas izskatīšana pēc būtības nenotiek. “”Latv-energo” vajadzētu kādreiz atzīt kļūdas un samierināties ar tiesas spriedumu. Visticamāk, šajā uzņēmumā apzinās, kas ir izdarīts nepareizi,” tā M. Stefane.
“Latvenergo” atrodas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, un tieši šī ministrija savulaik rosināja diferencētos tarifus. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vakar izteica šaubas, vai sākotnējais mērķis tiešām ir sasniegts: “No vienas puses, “Latvenergo” mērķis, veidojot diferencēto tarifu, bija palīdzēt mazturīgajām sabiedrības grupām krīzes periodā. No otras puses, patlaban redzam, ka ne visi “Starta” tarifa maksātāji patiešām ir tie, kuriem materiālā situācija neļautu maksāt pilnu tarifu, bet “Latvenergo” šos iedzīvotājus ar zemāku elektrības tarifu tādējādi atbalsta. Piemēram, daudzbērnu ģimenes, kam ir lielāks elektroenerģijas patēriņš un kam šāds atbalsts būtu nepieciešams visvairāk, ar lielu varbūtību iekļaujas to grupā, kas maksā augstāko pamata tarifu. Tiesa secinājusi, ka zemāka tarifa noteikšana kādam lietotāju lokam uzņēmumam nav rentabla un tas nevar ar tarifu palīdzību veidot sociālās palīdzības atbalsta rīkus.
Tiesa principā ir atzinusi, ka tarifu kāpums būtu pamatots, bet apšauba veidu, kā tas ticis īstenots. Patlaban ir svarīgi sabiedrībai nodrošināt skaidrību un informācijas pieejamību par turpmāko procesu, kā arī spēkā esošajiem tarifiem un tarifu veidošanos kopumā.”
“Latvenergo” konkurenta – Igaunijas elektroenerģijas tirgotāja SIA “Enefit” – valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers teic, ka šis esot kārtējais gadījums, kas apstiprina to, ka esošā regulētā gala tarifa struktūra nevar veiksmīgi funkcionēt, jo nespēj nodrošināt stabilitāti un caurspīdīgu cenu veidošanas mehānismu. Viņš arī uzsver, ka izskanējušās ziņas par iepriekš apstiprināto elektroenerģijas tarifu atcelšanu ir stipri pārsteidzīgas.
Jānis Bethers: “Arī “Enefit” vairāk nekā četrus gadus bija iesaistīts tiesvedības procesā pret SPRK par 2007. gada decembra lēmumu nevienlīdzīgi paaugstināt sadales pakalpojumu tarifus tikai atvērtā tirgus dalībniekiem. Mūsu prasība gan pirmajā, gan otrajā tiesas instancē tika apmierināta, tomēr Augstākā tiesa, neskatot lietu pēc būtības, nolēma to izbeigt. Abām minētajām tiesas lietām ir kopīga galvenā prasība – novērst diskriminējošu tarifu apstiprināšanas principu. Tādēļ ar interesi sekojam iedzīvotāju aktivitātēm, lai redzētu, vai tiem izdosies panākt spriedumu, kas iniciēs Latvijas tarifu struktūras sakārtošanu.” Uzņēmējs brīdina, ka šādu lietu izskatīšana Latvijā notiek vairākus gadus. J. Bethers arī norāda, ka, piemēram, Igaunijā elektroenerģijas tarifu noteikšana ir daudz caurspīdīgāka un saprotamāka.
Igaunijā tarifu regulētā tirgus patērētājiem pilnībā nosaka regulators, vadoties pēc elektroenerģijas pašizmaksas. Regulators analizē “Eesti Energia” darbību un pēc stingriem kritērijiem pats nosaka, kādai jābūt katra gala tarifa komponenta cenai. Turklāt uzņēmumam tiek izvirzītas arī prasības paaugstināt tā darbības efektivitāti.
Šā iemesla dēļ Igaunijā sadales tīkla komponenta cena pieaug lēnāk nekā inflācija, jo ir noteikts, ka uzņēmumam katru gadu ir jāpaaugstina pamatdarbības efektivitāte, tādējādi samazinot savas izmaksas. Pretēji situācijai Latvijā visi Igaunijas patērētāji zina katra gala tarifa komponenta izmaksas. Turklāt reizi mēnesī tiek publiskoti dati par to, cik daudz enerģijas ir saražots no atjaunojamajiem energoresursiem, kādu naudas summu patērētāji ir samaksājuši par obligātā iepirkuma komponentu un cik daudz no tā ir izmaksāts attiecīgajiem ražotājiem. Viņš iesaka līdzīgi kā Igaunijā rīkoties arī Latvijā.
Tādējādi cilvēkiem būtu redzams, tieši cik viņi maksā par elektroenerģiju, tās pārvadi un cik tiek samaksāts par atbalstu no atjaunojamajiem resursiem un koģenerācijas stacijās iegūtās elektroenerģijas ražotājiem. Patlaban visi šie cenu komponenti ir ietverti vienā kopējā summā, kas neļauj izsekot to izmaiņām.
Viedoklis
Juris Ozoliņš, enerģētikas eksperts: “Patērētāji ir veikuši ļoti lielu darbu līdz tiesas lēmuma pieņemšanai. Ir augstākā mērā nenormāli, ka tiesībsargs un daudzi eksperti pirms lietas nodošanas tiesai netika uzklausīti. Lieta ir daudz nopietnāka, nekā sākumā likās. Pats tiesas lēmums ir ļoti interesants un intelektuālā ziņā pamācošs – nevar publiskajā telpā paust, piemēram, apgalvojumus, cerot, ka “viņi tāpat neko nesapratīs”. Ir jāizdara institucionāli un strukturāli secinājumi. Proti, Saeima regulatoru nav uzklausījusi daudzus gadus. Nav arī saprotams, kāpēc “Latvenergo” trešajai pusei vajag draudēt, ka šis valsts uzņēmums spriedumu pārsūdzēs.”
