Necenzēti vārdi, vardarbīgas ainas. “Ghetto Games” plakāti ielās raisa asu reakciju 1
Biedrība “Centrs “Marta”” aicina ielu sporta un kultūras kustību “Ghetto Games” novākt pilsētvidē izveidotus plakātus, kuri, pēc biedrības paustā, ir klajš dzimumu līdztiesības pamatprincipu pārkāpums, savukārt kustības pārstāvis solīja pārrunāt situāciju ar mākslinieku, vienlaikus skaidrojot lietoto vārdu domu un apgalvojot, ka plakātos nav bijis iecerēts seksuāls raksturs.
Biedrībā aģentūrai LETA norādīja, ka pilsētvidē redzami plakāti, kuros angļu valodā izmantoti necenzēti vārdi, turklāt plakātos redzamas arī vardarbīgas ainas.
Plakātos izmantoti tādi saukļi kā “Some bitches are always ready for opportunities” un “A real women never let her man go to ghetto games hungry or horny”.
Latviešu valodā gan plakātu tulkojums būtiski atšķiras, proti, “Dažas ir vienmēr gatavas jaunām iespējām” un “Īstas sievietes nekad nepalaidīs savus vīriešu izsalkušus uz “Ghetto Games””.
Centrs “Marta” uzsvēra, ka šie plakāti ir “klajš dzimumu līdztiesības pamatprincipu pārkāpums un uzskatāmi par sieviešu un meiteņu cieņu aizskarošiem”.
Biedrībā norādīja, ka plakātos izmantotie saukļi, vardarbīgās ainas un puskailu meiteņu zīmējumi, kuros viņas tērpušās ļoti īsos svārkos un šortos, atkailinot sēžamvietu, ir absolūti nepiemēroti jauniešu auditorijai, kuru priekšstati un uzvedība šajā vecumā ir īpaši viegli ietekmējami.
Centrs “Marta” aicina “Ghetto Games” apzināties, ka organizācijai, kas ikdienā strādā ar jauniešiem, ir nepieļaujami izplatīt šādus seksistiskus stereotipus veicinošus saukļus un attēlus. “Jauniešu auditoriju ir iespējams uzrunāt arī cieņpilnā veidā, nepopularizējot agresīvu un diskriminējošu uzvedību,” uzsvēra biedrībā.
Biedrībā atgādināja, ka “Ghetto Games” sadarbībā ar Labklājības ministriju īstenoja kampaņu jauniešu vidū tieši par prevences lomu un nozīmi vardarbības pret sievietēm izskaušanā, tāpēc aicina kustības pārstāvjus ievērot šīs vērtības arī turpmākajā ikdienas darbā un nepieļaut turpmāku degradējošas informācijas izplatīšanu.
Arī forums “Celies” aicina “Ghetto Games” nekavējoties reaģēt un novākt sievietes un meitenes aizskarošos plakātus pilsētvidē.
“Ar jauniešiem ir iespējams komunicēt arī cieņpilnā veidā, neveicinot vardarbību un aizskarošu seksistisku uzvedību,” pauda forumā.
Tikmēr “Ghetto Games” dibinātājs Raimonds Elbakjans aģentūrai LETA norādīja, ka plakātos nav bijis iecerēts seksuāls raksturs.
Elbakjans skaidroja, ka ar angļu valodas vārdu “horny” domāts, ka vīrietis ir “apmierināts”. Tāpat viņš pauda izbrīnu, ka vārds “bitch” plakātā nav ticis izcenzēts.
“Ghetto Games” dibinātājs arī skaidroja, ka jautājumi par plakātu būtu jāuzdod to māksliniekam, kuram “ir bijusi dziļāka doma un, acīmredzot, mākslas sauciens ir nostrādājis”.
Elbakjans arī pauda, ka pret “Ghetto Games” jau kādu laiku vēršoties kāds “feministu klubs”, kuram esot problēmas ar “Ghetto Games” darbību.
Komentējot tālāko rīcību, viņš norādīja, ka, iespējams, tiks uzlikti citi plakāti, bet šis jautājums vēl tiks pārrunāts ar mākslinieku. Tāpat Elbakjans pauda gatavību diskusijai ar centru “Marta”.
Būvvalde: “Ghetto Games” plakāti nebija jāsaskaņo
Ielu sporta un kultūras kustībai “Ghetto Games” nebija ar Rīgas būvvaldi jāsaskaņo biedrības “Centrs “Marta”” kritizētie plakāti, jo tie nav uzskatāmi par reklāmu, aģentūrai LETA skaidroja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.
Viņš norādīja, ka reklāmu izvietošana pilsētvidē ir jāsaskaņo ar Rīgas pilsētas būvvaldi, taču konkrētie plakāti nav reklāma, tādēļ ar būvvaldi tie jāsaskaņo nav.
“Tas ir vairāk kā sporta spēļu vizuālais noformējums, un par tā saturu atbild paši organizatori. Šie plakāti neatbilst Reklāmas likumā noteiktajam,” teica Butāns.
Autors: darbi paredzēti “domājošam intelektuālim”
“Ghetto Games” dalībnieks ir domājošs intelektuālis, kas saskata ironiju un zemtekstu, aģentūrai LETA, komentējot biedrības “Centrs “Marta”” kritizētos pilsētvidē izvietotus plakātus, pauda to autors Vladislavs Lakše.
Ar “Ghetto Games” kustības projektu direktores Sandas Gertneres starpniecību mākslinieks aģentūrai LETA skaidroja, ka “laikmetā, kad visu cenšas izskaistināt, apstrādāt ar filtriem un pievērt acis uz neērto neglītumu, “Ghetto Games” vienmēr ir izvēlējies patiesuma ceļu”.
“Var, protams, aizmirst Avotu ielas apkaimes vēsturi, var arī grieķu statujām uzvilkt veļu, bet Lusjēna Freida gleznām uzlikt melnas drapērijas, jo kā gan šādus plikņus var gleznot mākslinieks, kas portretēja angļu karalieni. Var cenzēt grāmatas un filmas, bet, vai šajā gadījumā jauna paaudze nepazaudēs svarīgāko – kritisko domāšanu ar veselīgu humora devu? Pasaule nav tikai balta vai melna, šeit ir citas tonalitātes un pat krāsas – rozā, zils, dzeltens -,” pauda darbu autors.
Viņš uzskata, ka mākslā ir bīstama remdenība, kas garlaiko un liek noslinkot prātam.
Taču mākslas darbs, pēc viņa domām, jau sen nav interjera aksesuārs vai smukuma bilde noskaņai, “mākslas darbs uzrunā, izraisa diskusiju, liek domāt, mākslas darbs arī provocē”.
“Var aizkrāsot neērtus grafiti, noplēst plakātus, noņemt gleznas no sienām, vai mēs izveidosim šādi savu perfekto pasauli? Ir labi, ka ir pretējais viedoklis, labi, ka veidojas konstruktīvs dialogs. Par neērtām lietām ir jārunā publiskajā telpā,” aicina Lakše, jautājot, vai vēl joprojām pastāv tikai noteikts sievietes vai vīrieša tēls, ko drīkst un ko nedrīkst izmantot.
Turklāt “Ghetto Games” dalībnieks ir domājošs intelektuālis, kas saskata ironiju un nolasa zemtekstu, pārliecināts mākslinieks.
“Ghetto Games” projekta īstenotāji uzskata, ka “pamācošā” māksla plaši tika pārstāvēta komunismā un fašismā, bet pašlaik māksla uzskata skatītāju par personību.
Viņi arī pauda, ka Lakše ir ieguvis plašu atzinību arī pasaulē, un bieži vien viņa darbi esot ļoti provokatīvi, taču tie neesot naidīgi.
Savukārt Gertnere komentēja, ka “Ghetto Games” pārzina labākos komunikāciju veidus un metodes, kā uzrunāt un pulcēt jauniešu auditoriju.
Mākslas darbs arī neesot pretrunā ar “Ghetto Games” un Labklājības ministrijas kampaņu “Vardarbībai patīk klusums”.
“Tieši pateicoties šai kopīgajai sadarbībai, mēs īpaši aicinājām meitenes pievienoties ielu sporta veidiem un uzsvērām dzimumu līdztiesību sportā. To arī pašlaik turpinām darīt un domājam īpašas aktivitātes, kā vēl vairāk meitenes iedrošināt piedalīties, jo vairums no ielu sporta veidiem šodien ieiet nākamajā attīstības līmenī un ir vai tiks iekļauti olimpisko spēļu programmā. Tādejādi mēs gatavojam jaunos sportistus un sportistes augstākiem sasniegumiem,” apgalvoja Gertnere.
Komentējot Lakšes plakātu, projekta pārstāve pauda, ka “tā nav propaganda, tā ir viena no realitātēm, kas arī pastāv”, jo darbā attēlots tēls no mūsdienu popkultūras.
“Tie, kas ir pazīstami ar ielu kultūru, atpazīs simbolus. Cik mums ir zināms, hip hop dejās un repā arī ir neviennozīmīgi žesti un vārdi, bet, vai tie motivē uz ļauno? Tā ir ielu kultūras sastāvdaļa,” norādīja Gertnere.
Arī viņa, līdzīgi kā galvaspilsētas būvvalde, aģentūrai LETA apgalvoja, ka plakāta izvietošana nav jāsaskaņo, ja tā neesot reklāma, bet gan “pasākuma imidžs”.
Vienīgā prasība esot bijusi no Latviešu valodas aģentūras par angļu teksta iztulkošanu latviešu valodā.
