Ir daudz spekulāciju par to, vai Baiba Rubesa turpinās darbu “RB Rail” pēc pilnvaru termiņa beigām šā gada rudenī. Kā valdes priekšsēdētājas maiņa ietekmētu projekta īstenošanu laikā? 25
Jā, līgums ar Baibu Rubesu beidzas oktobrī. Nezinu, ko nolems akcionāri, bet diskusijas par to, vai viņai turpināt vai ne, notiek. Patiesība ir tāda, ka vienas personas maiņa neatrisina tos jautājumus, par kuriem ris diskusijas. Vienas personas nomaiņa neatrisinās domstarpības starp dalībvalstīm.
Šo gadu centīsimies pabeigt iespējami labākajā veidā. Jā, dažas projekta daļas varētu tikt risinātas vēlāk. Tas ir viens no projektiem, kuri varētu pretendēt uz CEF (“Connecting Europe Facility”) instrumenta atbalstu. Tas varētu saņemt neizmantoto CEF naudu (ko citi nebūs izmantojuši atbilstoši likumam “use it or use it”) – pēdējo aploksni.
Kāda ir Somijas loma projektā?
Somija ir ieinteresēta un regulāri iesaistās. Tai vajag “Rail Baltica” tās tīklā, lai ziemeļus savienotu ar Eiropu, bet tās pievienošanās ir atkarīga no veida, kā trīs Baltijas valstis veidos attiecībās ar Poliju un Somiju.
Ja Somiju salīdzina ar Poliju, cik tālu tā gatava ienākt projektā?
Somija atšķiras no Polijas ar to, ka šai valstī nav īstenojamā sliežu ceļa posma. Tunelis starp Tallinu un Helsinkiem nav šī projekta sastāvdaļa. Taču, ja ņem vērā, ka “Rail Baltica” 85% apmērā tiek finansēta no ES budžeta naudas, tās ir visu dalībvalstu investīcijas šajā projektā. Somija vēlas pārliecināties, ka projekta īstenošana sākusies, un tad spriest, vai un ar kādiem nosacījumiem iesaistīties šajā projektā.
Vai tunelis zem Somu jūras līča varētu tikt oficiāli iekļauts kā TEN-T transporta koridora turpinājums uz ziemeļiem, iekļaujot Arktisko dzelzceļa līniju?
Jā.
Vai tik šī nav “cena” par Somijas atbalstu un iesaistīšanos “Rail Baltica” projektā?
Nē, tā nav. Koridora pagarināšana uz ziemeļiem nav tikai diskusija starp Somiju un Zviedriju par diviem koridoriem (otrs ir Skandināvijas–Vidusjūras), bet arī Arktiskajā padomē starp tās citiem biedriem – Krieviju, ASV, Kanādu, Dāniju, arī Ķīnu. Dzelzceļa turpinājumam uz ziemeļiem ar savienojumu līdz Botnijas līcim ir laba perspektīva. Sliežu līnija tur jau ir. Tiesa, tā nav ātrgaitas. Bet pārvērst par tādu varētu tikai ar pārāk lielām grūtībām.
Protams, ka Somija priecātos par virzību tuneļa plānošanā, bet tas nav nākamā ES finanšu perioda jautājums. Tas ir ilgtermiņa projekts. Vispirms ir vajadzīgs “Rail Baltica” sliežu ceļš, un pēc tam var raudzīties par tā turpinājumu.
Runājot par strīdīgo jau uzbūvēto “Rail Baltica” posmu starp Kauņu un Lietuvas robežu, vai, jūsuprāt, ir jābūvē pilnīgi jauna ātrvilciena līnija vai jāuzlabo esošā līnija atbilstoši ES specifikācijām?
No Kauņas līdz Lietuvas robežai ir uzbūvēta jauna ES sliežu platuma līnija. Pašlaik tiek vērtētas vairākas iespējas: pārbūvēt visu, daļēji izmantot esošos posmus vai neizmantot nemaz. Pētījums vēl nav pabeigts.
Otrs jautājums, par kuru Lietuvā notiek diskusijas, ir Kauņas–Viļņas posms. Jā, tas ir daļa no šī transporta koridora, bet tas nav iekļauts to darbu sarakstā, kas mums jāīsteno līdz 2030. gadam.
Tā arī nav skaidrs, vai Kauņas–Viļņas posms ir vai nav iekļauts budžetā?
Tas ir iekļauts kopējā projekta budžetā, bet vispirms ir jāuzbūvē ziemeļu – dienvidu dzelzceļa līnija, tikai pēc tam atzars uz Viļņu. Ja vēlamies iekļaut austrumu – rietumu atzaru šai pašā periodā, mums jābūt ļoti gudriem, lai saņemtu CEF finansējumu.
Kā lietuviešiem izdevās tik ātri uzbūvēt šaursliežu dzelzceļa līniju no Lietuvas robežas līdz Kauņai, kura neatbilst ES standartiem? To projektu taču Eiropas Komisija apstiprināja?
Es gan sāku strādāt par koordinatori pēc tam. Jā, tas bija ļoti dīvaini. Šim dzelzceļa posmam jāatbilst visiem parametriem. Taču šis nav tikai lietuviešu jautājums vien. Arī abiem pārējiem “Rail Baltica” partneriem ir svarīgi nezaudēt braukšanas laiku šai ceļa posmā. Tāpēc risinājumi jāmeklē visiem kopā.
Cik ilgā laikā?
Šovasar būs pētījuma ieteikumi. Nu, pats vēlākais – līdz gada beigām jānolemj. Dienaskārtībā nav vairs kritisku punktu.
