Vai tagad šķēršļu vairs nav? 25
Vispirms ir jānodrošina ES budžeta finansējuma pēctecība. Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka “Rail Baltica” ir augstākā politiskā prioritāte ne tikai Baltijas valstīm, bet arī Somijai, Polijai un Nīderlandei. Mums ir stiprs visu dalībvalstu atbalsts, un tas panākts pēdējā gada laikā.
“Rail Baltica” pavērs jaunus savienojumus. Vairākas dalībvalstis sev nodefinējušas šī koridora nozīmi, jo tas nenozīmē tikai Baltijas valstu savienošanu, bet arī ceļu tālāk uz Berlīni un vēl tālāk… Piemēram, Nīderlande jau tagad izrāda interesi par sadarbību ar Helsinku ostu, par mobilitāti kā pakalpojumu. Somija sākumā negribēja atbalstīt nākamo budžetu, bet tagad jau ir pilns tās atbalsts. Arī Zviedrija vēlas paplašināt transporta koridoru uz Arktisko zonu.
Ir daudzi pozitīvi signāli, bet grūtības ir pašiem… kā laulātajiem pāriem – katru dienu. Jo nepieciešama ir sadarbība starp visiem partneriem. To, ka būs grūti, es zināju no personīgās pieredzes Vācijas un Francijas pārrobežu projektā. Pati pārliecinājos, ka vienmēr notiek viens un tas pats: kurš lems, kurš iegūs vislielāko labumu? Tagad jāatrod samērs starp triju partneru interesēm.
Pašlaik esam tajā posmā, kad jāizpērk zeme trasei. Vēl mums nepieciešams visu dalībvalstu atbalsts atsevišķiem “Rail Baltica” posmiem, kuri jāīsteno nākamajā finanšu periodā.
Kā projekts iekļaujas laika rāmī? Pārējo TEN-T projektu vidū Eiropas Komisija to pasniedz kā pirmrindnieku, taču mājās to bieži kritizē par nelielu kavēšanos.
Tā notiek, jo ir daudz diskusiju. Laiku paņem partneru pozīcijas noskaidrošana. Kavēšanās nav visos, bet tikai dažos jautājumos. Eiropas Komisija modri uzmana to. Es ceru, ka nākotnē nekādas kavēšanās nebūs.
Katra vilcināšanās palielina projekta izmaksas. Nedrīkst būt tā, ka dalībvalsts prasa naudu projektam, bet rada nepamatotas izmaksas. Kas rada papildu izmaksas, tam beigās tās arī jāapmaksā. Strīdi par akciju sabiedrību un īstenotājiem ir pagātnē – tagad ir izstrādāta metodoloģija un jāvirzās tālāk uz labāku pārvaldību. Es kā neatkarīga ārējā eksperta balss gādāšu, lai virzība notiktu.
Tad jums nav bažu, ka 2026. gadā, kad dzelzceļam jābūt uzbūvētam, mums būs savienojums ar Poliju?
Jā, būs. Polija jau ir iesaistījusies. Tagad mums ir nepieciešama Lietuvas apņemšanās paspēt uz šo datumu – es domāju par posmu no Kauņas līdz Lietuvas robežai. Likums par ES naudas piešķīrumu “izmanto vai zaudē” (“use it or loose it!”) joprojām ir spēkā. Joprojām pastāv risks to nepaspēt izmantot “līdz pēdējam zvanam” šī gada beigās. Ja jūs visi trīs nespēsit vienoties, jūs nevarat pretendēt uz finansējumu. Joprojām notiek diskusijas par darbu izpildes grafiku. Paredzams, ka maijā notiks sarunas ar Poliju un Somiju, vai tās ienāks kopuzņēmumā.
