“Rail Baltica” nebūvē tāpēc, lai latvieši ērti aizbrauktu uz Berlīni iepirkties 25
“Rail Baltica” dzelzceļa līnija netiek būvēta tikai tāpēc, lai latvieši varētu ērti aizbraukt uz Berlīni iepirkties. Katerīne Trautmane uzsver tās ģeopolitisko lomu – lai eiropieši varētu atsteigties baltiešiem palīgā, ja nepieciešams.
Katerīne Trautmane ir bijusi Strasbūras pilsētas galva, Francijas kultūras ministre un Eiropas Parlamenta deputāte. Pēdējos trīsarpus gadus viņa ir Eiropas transporta tīkla TEN-T Ziemeļjūras–Baltijas koridora koordinatore. Modālajā transporta koridorā, kas savieno Helsinkus un Tallinu ar svarīgākajām Ziemeļjūras ostām Roterdamu, Antverpeni, Amsterdamu un Hamburgu, kā pirmais tiek īstenots “Rail Baltica” projekts. TEN-T dienās Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā 27. aprīlī viņu iztaujāja Baltijas valstu žurnālisti – no “Latvijas Avīzes”, igauņu “Postimees”, “The Baltic Times” un Lietuvas BNS.
Kādā stadijā pašlaik ir “Rail Baltica” projekts?
Šorīt tikos ar [ES budžeta komisāru] Ginteru Etingeru un Eiropas Komisijas Transporta ģenerāldirektorāta (DG Move) ģenerāldirektoru Henriku Hololeju. Viss turpinās. Lieli projekti ar vairāku valstu iesaistīšanos Eiropai ir jauna pieredze.
Mēs esam ļoti svarīgā stadijā pašlaik: pirmkārt, mums ir vienošanās par tehniskajām vadlīnijām, kurās noteikta secība, kādā infrastruktūra jābūvē. Otrkārt, pārvaldība ir atslēga. Attiecības starp kopuzņēmumu un valdībām atsevišķos jautājumos ir sarežģītas. Ir jārod izsvērts risinājums, apvienojot trīs Baltijas valstis un iesaistot Poliju un Somiju. Eiropas Komisija ir uzņēmusies iniciatīvu un koordināciju. Atcerieties, sākumā bija nesaskaņas starp Lietuvu un Latviju par investīcijām Ziemeļlietuvā un Rīgas bažas gan par dzelzceļa stacijas un lidostas pievienošanu, gan arī par savienojumiem ar kaimiņiem. Savukārt Igaunijā bija jāizvēlas, caur kuru pilsētu dzelzceļš ies – caur Tartu vai Pērnavu.
Tagad esam sasnieguši lielu progresu. Plānojam pat aiz Polijas robežas, kur pirmais posms – starp robežu un Belostoku, un tagad esam iezīmējuši nākamos. Arī ar Somiju sākušās sarunas par nākamajiem sliežu ceļu posmiem. Soli pa solim esam nonākuši līdz kopējam skatījumam.
Bija laiks ar pamatīgām diskusijām, bet nu mums jau ir veicamo pasākumu plāns. Tagad process ir atšķirīgs – diskusijas rit par tehniskajiem aspektiem. Darba grupās eksperti meklē un piedāvā tehniskus risinājumus. Tas ir ļoti svarīgi, jo mērķis nav uzbūvēt zemo cenu infrastruktūru. “Rail Baltica” iekšienē vēl nepieciešamas politiskas diskusijas par dzelzceļa izmantošanu, jo tai jākalpo dažādiem mērķiem – gan kravu, gan pasažieru pārvadājumiem, gan arī militārai mobilitātei.
Tagad runā par militāro Šengenu, kas gan nozīmē tikai robežu šķērsošanu bez aizkavēšanās militārajai tehnikai. Vai tai ir iespaids arī uz šo projektu?
Tas ir jauns jautājums un tieši attiecas uz “Rail Baltica”. Droši vien tam vēl būs ietekme uz prasībām infrastruktūrai, piemēram, tiltiem. Mēs esam procesa sākumā, tāpēc tiekamies ar Baltijas valstu aizsardzības ministriem. Mēs gan ceram, ka “Rail Baltica” nevajadzēs lietot militārām vajadzībām.
Pirms pāris dienām tikos ar Baltijas valstu satiksmes ministriem vai viņu vietniekiem, aizsardzības ministru klātbūtnē piedalījās arī finanšu ministriju pārstāvji. Šim projektam ir visaugstākā prioritāte, ko šorīt publiski apstiprināja ES budžeta komisārs Etingers. Šī ir infrastruktūra, kurai pieslēgsies austrumu – rietumu virziena sliežu ceļi un līdz ar to arvien vairāk un vairāk cilvēku ieinteresēti šī projekta virzībā. Mums jāparāda, ka šim dzelzceļam ir arī ekonomisks izdevīgums.
Arvien vairāk uzņēmēju notic šim projektam. Piemēram, Hamburga ir ieinteresēta šajā projektā. Kauņas mezgls ir ļoti svarīgs krustpunkts satiksmes organizēšanā, arī Rīgas dzelzceļa stacijā dažus aspektus būs grūtāk atrisināt, jo tie ir multimodāli mezgli un mēs nebūvējam tuksnesī, bet urbānā vidē. Turpinās diskusijas par posmu Kauņa–Polijas robeža, par jaunu posmu iekļaušanu projekta infrastruktūrā un par savienojumu ar Polijas dzelzceļu.
Pēc būvniecības beigām 2026. gadā vajadzētu būt kārtībā arī savienojumam uz Polijas robežas, par ko pārliecinājos vakar, saņemot divu Polijas ministru apņemšanos.
Process rīt caurskatāmi un tas ir viens no pārvaldības būtiskākajiem elementiem. Sākumā bija grūti, jo trīs nacionālās stratēģijas, trīs īstenojošas iestādes ar dažādu uzņēmumu interesēm – tās visas apvienot var tikai ar… baguette magique (franciski – burvju nūjiņu), bet mēs pie vienošanās nonācām soli pa solim.
