Ar datoru uz tu 0
Urīnpūšļa operāciju Anglijā veica bez maksas, jo Nauris ir nodokļu maksātājs, invalīds, privāta, nodarbināta persona (viņš laboja datorus, instalēja programmas). Visus 20 gadus kopš avārijas cauri sāpēm, dzerot tabletes, piedzīvojot ļoti daudzas operācijas, vingrojot, Nauris ir strādājis.
Pēc tam, kad jaunais vīrietis 1995. gadā cieta autoavārijā, viņš dzīvoja Vijciemā pie mammas. Viņam palīdzēja draudzene, abi kopā rakstīja vēstules dažādām organizācijām, ar invalīdu biedrību starpniecību tika līdz Sociālās integrācijas valsts aģentūras koledžai Jūrmalā. Tur Nauris sāka mācīties par grāmatvedi.
Koledžā varēja apgūt arī datorprasmes. Kad mācības tuvojās beigām, Nauris saprata, ka grāmatvedība neinteresē, toties saista datori. Viņš ierosināja vasaras brīvlaikā vairākiem koledžas biedriem rīkot kursus, lai iemācītos izjaukt un salabot šādu tehniku. Atsaucās Ģirts Aizstrauts un Arnis Jermaks. Koledžas direktore Regīna Simsone vēlmi uzklausīja, aprēķināja izmaksas, un kursi notika. Trīs mēnešus no rīta līdz pēcpusdienai invalīdi cītīgi mācījās. Vēlāk šo mācību programmu akreditēja, un Naurim ir diploms kā tās rosinātājam, virzītājam un līdzautoram. Ģirts Aizstrauts teicis – Naurim grūti pateikt nē, jo viņš pēc nē neapstājas. Meklē, kā izdarīt, nevis kā neizdarīt.
Pirms Anglijas viņš kopā ar pāris draugiem darinājis koka priekšmetus, labojis datorus un instalējis programmas, strādājis par šoferi, remontējis arī ratiņkrēslus un citus invalīdu palīglīdzekļus.
Darba maizei bijusi arī sava garoza. Piemēram, koka izstrādājumus – gaļas dēlīšus, koka karotes, pannu lāpstiņas – individuālais uzņēmējs tirgojis gadatirgos. “Darbs bija, skrēju melnu muti. Materiāli jāpērk, diviem cilvēkiem alga jāmaksā. Diennaktī gulēju četras stundas.”
Kad visiem bija samaksāts, pāri palika maz – ap 160 latu. Zāles Nauris pircis par invaliditātes pensiju, un vajadzējis izvēlēties, vai maksāt par dzīvokli vai piepildīt vienu degvielas bāku, lai aizbrauktu uz veikalu vai pie daktera. Uzkrājās parāds par dzīvokli. Pašvaldība gan palīdzēja to samaksāt, bet Naurim nebija patīkami katru mēnesi lūgt palīdzību. Bija pierasts dzīvot neatkarīgāk, tā, ka pats var kādam palīdzēt.
***
45 gadus vecajam vīrietim joprojām jācīnās ar veselības traucējumiem. Vēl jāaizbrauc uz Angliju, lai nodotu pēdējos pārskatus. Esot dulla doma braukt atpakaļ uz Latviju pavisam, ar vienu kāju tas jau izdarīts. Nauris nezina, ko te īsti darīs, bet cer atrast savu nišu. Ar draudzeni, ar kuru pirms aptuveni 10 gadiem devās uz Angliju, viņš vairs nav kopā, saka – esot brīvs un pieejams. Starp citu, Nauris ir dažu sociālo tīklu, piemēram, Facebook un Draugiem, lietotājs.
“Dzīve varbūt ir draņķīga, ne viss sanāk, un jāsakož zobi, bet pāri tam visam mēs cenšamies ieraudzīt to labo, gaišo, tīro un dzīvot, vadoties pēc tā. Kam negadās iekāpt dubļos vai paslīdēt, bet ej tālāk un dari, vadies pēc pozitīvā.”
