Zarnas pa galdu 0
Pagājušajā gadā Nauris sāka justies labāk, bet tikai līdz vasaras sākumam, kad viņam urīnpūslī atklāja divus audzējus: vienu – miermīlīgu, otru – agresīvu. Angļu dakteris teicis – tu esi jauns puika, mēģināsim uztaisīt pa smuko, lai nav daudz traucēta dzīves kvalitāte. Pirmā operācija notika caur zondi, ārsti iztīrīja abus izaugumus.
“Pēc mēneša viss bija atpakaļ un pat drusku vairāk.” 4. augustā Nauri operēja sešas stundas. “Vēderu attaisīja vaļā, zarnas pa galdu, tās pašas vēl vietām sagrieza.” Muskuļi bija pārgriezti, tie nedarbojās, atkal radās slodze mugurai un sāpes. Tagad Naurim nav urīnpūšļa, jāsadzīvo ar stomu. “Tās pļeckas jālīmē pie vēdera. Tomēr tās gan turas, gan neturas, nav iespējams vingrot, liekties. Tas drausmīgi dod pa nerviem.” Viņš to nenovēlot nevienam, bet operācija bija nepieciešama. Ārsts teicis – operējot nekavējoties, ir 96% garantija, ka vēzis vairs neatgriezīsies, bet, ja pēc viena vai diviem mēnešiem, garantija būtu 50%. Nauris interesējies arī par alternatīvām ārstēšanas metodēm, bet dakteris piekodinājis – vari darīt, kā gribi, bet paies četri mēneši, un tad es domāšu, vai tev vispār skarties klāt. “Vēzis būtu attīstījies tiktāl, ka attaisītu vēderu un aizšūtu.”
Nauris cer, ka viņa rūgtais biķeris beidzot ir tukšs, ka ir gana. Pirms braukšanas uz Latviju Sauthemptonas klīnikā bija pārbaude. “Iekšējos orgānos nebija neviena plankuma.” Ārsts teicis, ka audzējs urīnpūslī varēja rasties ģimenes ārsta kļūdas vai vainas dēļ, jo līdz galam nav bijuši izārstēti urīnceļu iekaisumi. Urīna analīzes tika veiktas, bet, viņaprāt, dakteri uzskata – ja atrod stafilokoku vai kādu vīrusu, invalīdam tas ir normāli. “Ir katetrs, varbūt neesi visu šķidrumu izlējis laukā, varbūt neesi nomazgājis rokas. Tādā gadījumā nedaudz mikrobu nav nekas īpašs. Bet tad es uzliku dakterim uz galda burku ar asiņainu urīnu un teicu – man nepatīk šī krāsa. Ārstam arī tā nepatika, tad aizsūtīja un sāka rosīties.”
