Atkarīgs no pretsāpju zālēm 0
Dažus gadus gājis tīri labi – Nauris braukājis uz sanatorijām Jaunķemeros, Vaivaros un Līgatnē, vingrojis, jutība atjaunojusies virzienā uz ķermeņa lejasdaļu, līdz ar to sācies jauns sāpju vilnis. Vingrošanas nodarbībās pat ģībis no sāpēm, ārste atteikusies tās vadīt un mudinājusi iet pārbaudīties.
“Tad mani uzsēdināja uz pretsāpju zālēm – tramadola. Sākumā devas bija mazas, bet piecos sešos gados izauga.” Reiz Nauris apsēdies un saskaitījis par tabletēm iztērēto naudu. Sapratis šā ceļa bezcerību un sācis apmeklēt narkoloģijas iestādi Rīgā, lai atlauztos no zāļu atkarības. Tas darīts, izmantojot citus medikamentus un motivācijas programmu.
Viņš tagad saprot, ka jāmeklē zāļu apraksti un jālasa nevis vienā, bet vairākās valodās. Vēlāk viņš uzzinājis, ka tramadols ir sintētisks opioīds, radīts ASV kā līdzeklis cilvēku atradināšanai no LSD, taču lietotāji īsā laikā kļuvuši atkarīgi no tā. Kad izdevies mazināt atkarību no tramadola, varējis dzīvot labāk. Tomēr, pakratoties ratiņkrēslā pa nelīdzenajiem ceļiem un ietvēm, kā arī vairāk pastrādājot, jutis sāpes. Tolaik Nauris nodarbojies ar koka darbiem – bijis individuālais uzņēmējs, kopā ar vēl diviem vīriem izgatavojis gaļas dēlīšus, karotes, pannas, lāpstiņas, izrotātas kastītes Lieldienu pashai.
