“Nebūtu sasities, būtu miljonārs”. Nauris Gūtmanis, kurš 18 gadus cieta sāpes 0
Šmuce ar šampi
Pirms diviem gadiem pavasarī ar organizācijas ziedot.lv starpniecību tika vākti ziedojumi NAURIM GŪTMANIM, lai pēc 18 sāpēs pavadītiem gadiem viņam varētu veikt muguras un gūžas nostiprināšanas operāciju Vācijā. Kāpēc tik ilgi bija jācieš? Kādas ir izjūtas pēc operācijas? Izmantojot brīdi, kad viņš no darba Anglijā iebraucis Latvijā, ar Nauri satiekos viņa dzīvesvietā Līgatnē, lai uzdotu šos un citus jautājumus par vīrieša dzīves gājumu.
Augšlīgatnē, pa Vidzemes šoseju pārbraucot pāri dzelzceļam, kreisajā pusē ir Pīlādžu iela ar dažām daudzdzīvokļu mājām. Vienā no tām pirmajā stāvā dzīvo Nauris. Kāpņutelpā pie viņa dzīvokļa durvīm zīmīte ar norādi – ieeja no ārpuses. Skaidrs, jāiet pa uzbrauktuvi. Tā nav šāda tāda, bet kapitāla – no dēļiem uzbūvēta, ar polikarbonāta loksnēm pārsegta, Naura projektēta, kaimiņu un draugu celta.
Iepazīstoties 45 gadus vecais Nauris stāsta, ka viņa dzimtā vieta ir Trikāta. Reizēm piemin mammu un lūdz atsaukties savu tēvu, kuru nepazīst. Viņam ir brālis un trīsarpus māsas, kā pats saka. Vēlāk dzīvojuši arī Cēsīs. Septiņdesmitajos gados mājas tur būvētas kā sēnes, neviena smilšu kaste vai rotaļlieta puišeli neesot tā vilinājusi kā jaunbūves. Sūtīts uz veikalu iepirkties, zēns uz ilgāku laiku aizķēries kādā aizsāktā celtnē. Vienam draugam gadījies iestigt kastē ar saulē izkusušu piķi, un izdabūt laukā varējuši tikai vecāki. Puišeļus interesējusi arī tuvējā mototrase – ja vien tajā kaut kas noticis, puikas sakāpuši uz jumtiem un skatījušies.
Cēsīs Naurim pagājis bērnudārza laiks, bet skolā gājis Augšlīgatnē – mammai Ratniekos aiz Vildogas bijis dzīvoklis. “Lai arī pabūts citās vietās, Līgatne ir vieta, kur vienmēr atgriezties,” viņš atzīst. Pēc astoņgadīgās skolas beigšanas pusaudzis mācījies Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā par traktoristu.
Esot bijis bosiks. Nauris atceras kādu gadījumu – puikas redzējuši, ka pieaugušie svētkos dzer šampanieti, un, dzīvojot Līgatnes skolas internātā, katrs nopircis Palsas pudeli (toreiz bija šāds salds, dzirkstošs, aptuveni četrus grādus stiprs dzēriens). Slepus mazliet padzērušies. Nauris savu pudeli aizkorķējis un nolicis pagultē. Korķis izsprādzis, blakusistabā troksni izdzirdējusi naktsaukle un nosūdzējusi vadībai. Uz skolu izsaukti vecāki, vajadzējis skaidrot, kur dabūta nauda, kurš dzērienu pārdevis. “Tad mēs visi dabūjām iekšās!” Palikusi neizpratne – mājās pie tortes Palsu drīkst dzert, bet internātā šmuce sanākusi.
Īstu alkoholu – gramus 25 – Nauris pirmoreiz iedzēris vien 18 gadu jubilejā. Tas nav vilinājis. Pīpēt gan mēģināts slepus, pa krūmiem, lai vienaudžiem parādītu – esmu izaudzis! Vēlāk, kad smēķēšana vairs nav bijusi aizliegtais auglis, pīpēt kļuvis neinteresanti.
