– Prezidents Bērziņš bez mitas sauc partijas stiprināties, iesakņoties, iesniedz Saeimā projektus par premjera lomas kāpināšanu izpildvarā, bet politiķi nereaģē. 14
– Vai nav tā, ka vispirms vajadzīgi vizionāri uzstādījumi, piemēram, lai katram skaidrs, kāpēc vajadzīgs nostiprināt varu premjera rokās?
V. Krustiņš: – Vai prezidentam pēc ievēlēšanas nevajadzētu noturēt runu “Ko mēs visi kopā darīsim”? Kārlis Ulmanis pēc 15. maija rudens pusē pavēstīja Daugavpilī – jums būs izglītība, kultūra, bet to gan ņemiet vērā, ka visiem jāstrādā priekš Latvijas! Šodien slepeni un ne tik slepeni pētījumi rāda, ka daļa krievvalodīgo būtu Latviju gatavi pievienot Krievijai! Par to būtu jārunā tiešā runā, nevis fantazējot par zaļiem šurpu nākošiem cilvēciņiem, – aptauja rāda, ka viņi jau ir iekšā ka mudž! Ja tā nav – pasakiet, ka pētījums nav pareizs.
– Mums ir Latgalē uzņēmumi, kuros darbinieku vairākums ir krieviski runājoši. Regulāri turp braucu un nevaru apstiprināt Latvijai nelojālu noskaņojumu Latgalē. Iespējams, daudz kas atkarīgs no cilvēka pašcieņas, ko, ceru, mūsu uzņēmumā cenšas nodrošināt. Ukrainā – pirms viss gāja vaļā – pieļāva daudz kļūdu, tajā skaitā to, ka sabiedrību nebūvēja uz solidaritātes principiem. Arī pie mums stipri vairāk jādomā par solidārām attiecībām starp sociālajām grupām, jo tas sabiedrībā rada valsti stabilizējošu attieksmi.
– No kura lai sagaidām darbošanos vienlīdzības, integrācijas labā? Integrācija tagad gan skaitās novecojis jēdziens, un tā no visām pusēm stipri kritizēta, bet valsts iekšējā drošība – vai pirmkārt nebūtu turama iekšlietu ministra rokās?
– Tas, kura rokās ir instrumenti, nav tik svarīgi kā tas, lai dabūtu sabiedrības izpratni un noskaņojumu par šo procesu pozitīvu virzību. Un tas būtu jādara valsts augstākajām personām. Būtiski, lai izskanētu sabiedrības viedokļu līderu domas. No baznīcas vadības, no kultūras cilvēku, arī no uzņēmēju puses. Savas valsts drošībā pozīciju ļoti precīzi pauda Lukašenko, kurš pateica, ka Baltkrievija nav “krievu pasaule”. Būtu jāsaka viņam paldies par reālo vērtējumu un stāju.
