Anda Līce: Nebūt otrgadniekiem 0
Tagad skolās nesekmīgos uz otru gadu cenšas neatstāt – skolotāji ar viņiem ņemas tik ilgi, kamēr uz nākamo klasi kaut kā tomēr pārvelk. Iespējams, daudzos gadījumos pūliņi attaisnojas, jo darīšana ir ar vēl nenobriedušām personām un ir cerība, ka ar viņiem notiks tas, ko sauc par brīnumu. Latvijas politiskajā vidē ir ne mazums tādu, kuri nevieš cerības un no kuriem sabiedrība brīnumus vairs negaida, tomēr viņi tiek īpaši saudzēti, jo aiz viņu mugurām kādi citi var veidot savu, no ideāliem brīvu politiku. Politisko otrgadnieku nespēja tikt galā ar uzticēto amatu nav tikai viņu privātā lieta. Būdami publiskas personas, viņi mūsu valsti pārstāv pasaulē, tauta par viņiem kaunas, un valsts viņu nemākulības dēļ nespēj izmantot daudzas savas iespējas. Pārcelt nākamajā klasē tādus nedrīkst, tomēr tas notiek, un viņi atkal un atkal uznirst augstos amatos un slīpējas kā jūras oļi. Piemēram, Jūrmalas un Rīgas domes šajā ziņā var pat sacensties.
Tuvojoties Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanām, nedrīkst novērtēt par zemu otrgadnieku faktoru politikā. Kaut gan mums jau ir uzkrāta kaunpilna pieredze gan kandidātu izvirzīšanā, gan izgāšanā, ir vērts pavērot, kā šis process patlaban notiek Ukrainā, kur uz prezidenta amatu pretendē 44 (!) kandidāti, kādu lomu pirmsvēlēšanu maratonā tehnoloģiju gadsimtā tur spēlē oligarhu nauda, Kremļa propaganda un aģenti, un pašas sabiedrības pilsoniskais briedums.
Labi, ka Latvijas publiskajā telpā ir izskanējis starptautiski pazīstamā jurista, politologa, bijušā Latvijas tieslietu ministra, Eiropas Savienības Tiesas tiesneša, Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāja, Eiropas cilvēka, Latvijas interešu aizstāvja un iespējamā Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vārds! Jau nākamajā dienā pēc vārda nosaukšanas, kā ierasts, sākas kandidāta apšaubīšana un nomelnošana, uzdevumu saņem pērkami cilvēki un tie, ko sauc par “derīgajiem idiotiem”, viņi jau sevi ir parādījuši vairākās iepriekšējās prezidenta un Saeimas vēlēšanās.
E. Levitam ir bijusi iespēja visus atjaunotās neatkarības gadus ne tikai vērot Latvijas sabiedrības dažādus slāņus un politisko ainavu kopumā, bet arī piedalīties politiski izšķirīgu lēmumu pieņemšanā. Šīs vēlēšanas rādīs, kā ir augusi mūsu politiķu apziņa un politiskā kultūra un vai nākamajā klasē ir pārceļama arī pati sabiedrība. Saprotams, ka daudzi Latvijā un aiz tās austrumu robežas vēlas un noteikti pieliks pūles, lai Latvijā nekas nemainītos. Tomēr šī ir reize, kad tiem Latvijas pilsoņiem, kam nav vienalga, kāda Latvija būs nākamajos gados, ir jāsaka savs vārds.
