Nebūs te nekādas “inomarkas” – Krievija slēdz pēdējos apkārtceļus Rietumu automobiļiem. Centīsies saražot paši 117
Ārzemju automašīnas kļūs dārgākas. Krievija novērš pēdējos robus lētu automašīnu piegādei no Baltkrievijas un Kirgizstānas. Tiklīdz automašīnu trūkuma problēma tika atrisināta, Krievijas varas iestādes sāka novērst nepilnības to piegādē, lai aizbāztu robu budžetā – aprīlī beigsies lētais auto imports caur Baltkrieviju un Kirgizstānu, un automašīnas Krievijā kļūs manāmi dārgākas.
1.aprīlī stāsies spēkā vienota Eirāzijas Ekonomikas savienības riska pārvaldības sistēma. Pēc Krievijas ierosinājuma to apstiprināja Eirāzijas starpvaldību padome, laikrakstam The Moscow Times pastāstīja divi ārējās tirdzniecības aktivitāšu dalībnieki, kuri iepazinās ar sanāksmes protokolu (Eirāzijas komisija un Krievijas ministrijas un muitas dienests to nekomentēja).
Spriežot pēc dokumenta, kura saturu pārstāstījuši The Moscow Times sarunu biedri, jaunā sistēma paredzēs iespēju veikt papildu muitas kontroli un pēc tam papildus iekasēt muitas nodokļus un citus maksājumus.
Atsauce uz Krievijas premjerministra Mihaila Mišustina parakstīto projektu par šīs sistēmas izveidi runā par “konstatētiem gadījumiem, kad Krievijā caur EAEU valstīm tiek ievestas preces no trešajām valstīm, kurām muitas vērtība ir ievērojami zemāka”, mazina centienus attīstīt mūsu pašu ražošanu, kā arī samazina ieņēmumus federālajā budžetā. Kā šādas preces piemērs ir norādītas Kirgizstānas muitotās elektroautomašīnas.
Šī ir viena no populārākajām importa shēmām, kas ļauj pircējiem Krievijā ietaupīt muitas nodokļus.
Ķīnas automobiļi, tostarp elektromobiļi, tiek aktīvi piegādāti caur Kirgizstānu par pazeminātām cenām, atzīst Krievijas Auto tirgotāju asociācijas eksperti. Saskaņā ar importētāju aplēsēm, ar kurām runāja laikraksts The Moscow Times, 2023. gadā Kirgizstānā vismaz puse automašīnu tika ievestas par samazinātu muitas vērtību, bieži vien uzrādot tikai 30–40%, un pēc tam gandrīz visas šīs automašīnas tika novirzītas uz Krieviju.
Ievest mašīnas no Kirgizstānas bija izdevīgi ne tikai muitas amatpersonu lojālas attieksmes pret deklarēto vērtību, bet arī tarifu atvieglojumu dēļ.
Kirgizstānā, veicot elektrisko transportlīdzekļu muitošanu, nav PVN, kas ļauj ietaupīt 20% no izmaksām. Importējot dārgus elektromobiļus, piemēram, šobrīd Krievijā visvairāk pārdoto modeli – ķīniešu Zeekr 001, kas dzimtenē maksā aptuveni 44 000 dolāru, pat nepazeminot pašizmaksu, var ietaupīt 6600 dolāru.
Arī Baltkrievijā elektromobiļiem nav PVN, taču caur šo valsti ir mazāk izdevīgi pārvadāt ķīniešu automašīnas. Bet ļoti populāra ir cita importa shēma caur Baltkrieviju – caur daudzbērnu ģimenēm un invalīdiem, kuriem ir tiesības muitot automašīnu, maksājot tikai 50% no nodevas.
Līdz ar to 2023. gadā Kirgizstāna bija otrajā vietā jaunu vieglo automobiļu piegādē Krievijai. Saskaņā ar Autostat datiem decembrī tas veidoja gandrīz 18% no 78 000 importētajām automašīnām un bija trešā vieta lietoto automašīnu importā (4% no 23 000 automašīnu). Baltkrievija ierindojusies ceturtajā vietā jaunu automašīnu importā (tikai 1,7%), bet otrajā vietā lietoto automašīnu importā – caur to decembrī izbrauca gandrīz 15% šādu automašīnu.
Tāpēc EAEK padome apstiprināja otro Krievijas priekšlikumu, kas pārklājas ar šādām shēmām: savienības dalībvalstis vienojās nodrošināt ar atvieglojumiem importēto preču izmantošanu tikai savā teritorijā.
Piemēram, Baltkrievijā grasās uzlikt par pienākumu finansējuma saņēmējiem gadu nepārdot ievestu automašīnu. Līdz ar to ir skaidrs, ka Krievijas varas iestādes aizver pēdējo iespēju iegādāties automašīnu lētāk.
Pagājušā gada novembrī Krievija mainīja noteikumus muitas nodokļa aprēķināšanai automašīnām no EAEU, un rezultātā personas praktiski zaudēja iespēju ievest automašīnas personiskai lietošanai no Kirgizstānas un Armēnijas ar atvieglotām likmēm vairāku tūkstošu rubļu apmērā un ir spiestas maksāt pilnu likmi, un automašīnai ar motoru, kas pārsniedz 1 litru, tas ir vismaz 300 000 rubļu.
Jaunas automašīnas vidējā cena Krievijā ir tuvu 3 miljoniem rubļu. No aprīļa tas kļūs vēl lielāka.
