Nebūs “pa kabatai” pat pašiem bagātākajiem! Kā izskatās pasaules iespaidīgākie briljanti 5
Vilnis Ābele, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Neilgi pēc Donalda Trampa ASV prezidenta pilnvaru pildīšanas uzsākšanas tā dēvētā Baltā nama oficiālajā tīmekļa vietnē esot parādījies viņa dzīvesbiedres Melānijas portrets, kurā skaidri saskatāms uz viņas kreisās rokas esošais gredzens ar 25 karātu briljantu, kuru Donalds viņai uzdāvinājis abu kāzu 10. gadadienā.
Daudziem tas šķita izaicinoši, varbūt pat mēreni nepārdomāti, taču laikam jau tikpat daudzi joprojām pat nenojauš, ka 25 karāti – tas nemaz nav kaut kas ārkārtīgi īpašs. Proti, dārglietu saimē ir arī ievērojami “svarīgāki” brīnumi.
“Kulinans I”
“Kulinans I” ir viens no deviņiem lielajiem briljantiem, kas radies pasaulē lielākā zināmā dimanta, ko dēvē par “Kulinanu”, slīpēšanas rezultātā. Akmens atrasts 20. gadsimta sākumā britu kolonijā Transvālā tagadējās Dienvidāfrikas teritorijā, tā svars bija 3100 karāti jeb 621,2 grami, un tas piederēja dimanta raktuvju pārvaldniekam Frederikam Velsam.
Vēstīts, ka viņš pats personīgi kādas kārtējās apgaitas laikā karjera sienā aptuveni deviņu metru attālumā no augšējās malas ievērojis neparastu spīdumu, un jau drīz raktuvju strādnieki no turienes izkašņāja gigantiski lielu dimantu, kura izmēri bija 10×6,5×5 centimetri. Jau acumirklī izrādījās, ka akmenim piemīt pārsteidzoša tīrība – tajā nebija citu minerālu iekļāvumu, burbuļu un plaisu.
1908. gadā atbildīgas personas pieņēma lēmumu saskaldīt lielo dimantu vairākos atsevišķos fragmentos un tos noslīpēt. Leģendāro dimantu nosūtīja slavenajiem Amsterdamas juvelieriem brāļiem Askoriem, kuri pirms visu darbu uzsākšanas vismaz pusgadu to pamatīgi izpētīja un iepazina. Pēc aptuveni četriem gadiem bija gatavi divi ļoti lieli, septiņi vidēji lieli un deviņdesmit seši mazi neparastas tīrības briljanti. Vislielāko sadalītā dimanta daļu noslīpēja bumbiera formā un nodēvēja par “Āfrikas zvaigzni” jeb “Kulinanu I”, un tā svars ir 530,2 karāti.
“Saules piliens”
“Saules piliens” ir vislielākais dzeltenais bumbierveida formas briljants. Pašu dimantu atrada Dienvidāfrikas raktuvēs jau mūsu dienās – 2010. gadā. ASV Hemoloģijas institūta veiktā analīze apliecināja, ka tas izveidojies laika posmā pirms viena līdz trim miljardiem gadu.
Vēstīts, ka dimanta slīpēšana ilgusi vismaz pusgadu, pēc kā uzņēmums Cora International LLC visus iepazīstināja ar bumbierveidā noslīpētu briljantu ar piecdesmit šķautnēm, trīsdesmit divām fasetēm augšējā un divdesmit trim apakšējā daļā. Briljanta svars ir 110,3 karāti, izmēri – 3,94 centimetri augstumā un 2,83 centimetri platumā. Vēstīts, ka šim dārgakmenim piemīt tādiem briljantiem neparasti unikāla tīrība, un par savu īpašo dzeltenīgo krāsu tas var būt pateicīgs dimanta ogļūdeņraža režģī iekļautajam slāpekļa atomam.
Katrā ziņā dzeltenā ir piektā no visretāk sastopamajām dimantu krāsām, piekāpjoties sarkanajai, zilajai un rozā krāsai. Attiecīgās jomas eksperti šā akmens toni apzīmējuši kā fantāzijas dzelteno. Lai sagatavotu akmeni pārdošanai, to vismaz sešus mēnešus uzglabāja kā Londonas dabaszinību vēstures muzeja eksponātu ekspozīcijā “Cerības piramīda”, ko veido 296 krāsainie dimanti. 2011. gada novembrī Ženēvā notiekošajā Sotheby’s izsolē to kādam anonīmam pircējam pārdeva par 10,9 miljoniem ASV dolāru.
“Korloff Noir”
Pasaulē vislielākais melnais briljants, kuru atrada dimanta raktuvēs Sibīrijā, neapstrādātā veidā svēra 421 karātu. Pēc slīpēšanas tā svars samazinājās līdz 88 karātiem. Ilgu laiku šis briljants piederēja aristokrātiskajai krievu ģimenei Karloviem-Sapožņikoviem. 1978. gadā Deniels Paijasers jutās šā dārgakmens skaistuma tik ļoti iespaidots, ka dibināja juvelieru namu, nodēvējot to šā unikālā eksemplāra vārdā. Tagad melnais brīnums atrodas Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Dubaijā, kalpojot kā talismans slavenajam juvelieru namam Korloff Paris, kas tur atvēris savu veikalu. Briljants izlikts šā veikala droši aizsargātā vitrīnā un nav pieteikts pārdošanai. Lai gan vienlaikus zināms, ka tas apdrošināts par summu 37 miljoni ASV dolāru.
“Rozā zvaigzne”
1999. gadā leģendārajās De Beers raktuvēs Dienvidāfrikā atrada vēl vienu unikālu dārgakmeni, kura svars neapstrādātā veidā bija 132,5 karāti. Tā slīpēšanu uzticēja uzņēmumam Steinmetz Diamonds, un šis process ilga aptuveni divdesmit mēnešus. Pēc apstrādes ovālās formas briljanta svars bija 59,6 karāti, un pirmo reizi plašāku auditoriju ar to iepazīstināja Grand Prix autosacīkšu atklāšanas ceremonijā Monako.
Vispirms kā kulons šis dārgakmens rotāja dāņu supermodeles Helēnas Kristensenas slaido kaklu. 2007. gadā to pārdeva kādam privātajam kolekcionāram un pārdēvēja par “Rozā zvaigzni”. 2013. gadā šo briljantu izlika izsolē Ženēvā, un tur tirgošanās apstājās pie summas 83,2 miljoni, taču sanāca tā, ka jaunais laimīgais īpašnieks, kurš izrādījās Ņujorkas juvelieris Īzaks Vulfs, diemžēl nespēja noteiktajā laikā norēķināties par pirkumu, tāpēc dārgakmeni atgrieza izsoļu namā. 2014. gadā briljants atkal uzradās izsolē, un šoreiz tas notika Sotheby’s sesijā Honkongā. Vēstīts, ka patlaban tas ir pasaulē visdārgāk novērtētais dārgakmens.
“Mazais princis”
Rozā dimantu “Mazais princis” pirms aptuveni 300 gadu atrada Indijas dienvidos. Sākotnēji šis dārgakmens piederēja tajā laikā tur valdošajam Asafam Džaham I. Plašāka publika pirmo reizi pati savām acīm briljantu skatīja Sotheby’s izsolē 1960. gadā, kad to par 46 miljoniem angļu sterliņu mārciņu iegādājās viens no juvelieru nama Van Cleef & Arpels līdzīpašniekiem Žaks Arpels. Par godu šim pirkumam uzņēmums sarīkoja privātu pieņemšanu Parīzē, kur dārgakmens iemantoja savu tagadējo nosaukumu – rozā briljants “Mazais princis”. 2013. gadā briljants atkal nonāca izsolē – šoreiz pie izsoļu nama Christie’s tirgoņiem, kur to anonīms pircējs iegādājās par 39,3 miljoniem ASV dolāru.
“Anenbergs”
Šo briljantu nodēvēja par godu miljardiera Voltera Anenberga atraitnei Lī Anenbergai, kura bija kolekcionāre un mecenāte un kura šo dārgakmeni iegādājās par godu savai 90. dzimšanas dienai. Tas ir tā dēvētās “D” krāsas smaragda akmens, kas pēc slīpēšanas svēra 32,01 karātu, un to ievietoja gredzenā starp diviem citiem bumbierveida briljantiem. Vēstīts, ka šīs rotaslietas dizainu veidojis juvelieris Deivids Vebs, kurš pēc mecenātes Lī Anenbergas nāves gredzenu izlika pārdošanā. Vēstīts, ka 2009. gadā izsolē Christie’s kārtējais anonīmais pircējs to iegādājies par 7,6 miljoniem ASV dolāru.
Vārdu sakot, zināšanai: pasaulē dažu ļaužu prātus mēdz nodarbināt arī tādas kaislības.
