Nebūs naudas žurnālistu algām. Aicina valdību medijiem paredzēt atsevišķu atbalsta mehānismu 1
Reklāmas asociācija aicina valdību mediju un reklāmas nozarei paredzēt atsevišķu atbalsta mehānisku, kas nodrošinātu mediju turpmāku darbību, kā arī informācijas nepārtrauktību sabiedrībai, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.
Viņa atzīmēja, ka dīkstāvi, iespējams, varētu atļauties izklaides satura elektroniskie plašsaziņas līdzekļi. Piemēram, televīzijas, kurām izklaides saturs ir saražots iepriekš un to nepieciešams vien pārraidīt. Tiesa gan, arī iepriekš saražotais saturs var beigties un būs nepieciešamība radīt jaunu, norādīja Liepiņa.
Kā uzsvēra asociācijas vadītāja, ziņu žurnālistikai dīkstāvi nevar piemērot, savukārt tā vietā ir nepieciešams ieplānot samaksu ne tikai par padarītu darbu, bet arī par nostrādātajām virsstundām.
“Bet šeit ir paradokss – mediji strādā vairāk, kas ir saprotami šajā situācijā, bet vēlāk tā būs problēma mediju īpašniekiem, īpaši privātajā sektorā.
Nebūs vairs naudas, par ko žurnālistiem izmaksāt algas, jo reklāmas samazinājums tiešā veidā ietekmē žurnālistu ieņēmumus,”
uzsvēra Liepiņa, piebilstot, ka šajā situācijā mediju tirgū obligāti ir jāparedz cits valsts atbalsta mehānisms.
Viņa atklāja, ka nosūtījusi atklātu vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, Kultūras ministrijai, Ekonomikas, ministrijai, Finanšu ministrijai, kā arī vairākām Saeimas komisijām.
Kā norādīja Liepiņa, Reklāmas asociācija aicina valsts sektoru neatcelt un turpināt iesāktās un iepirkumu rezultātā noslēgtajos līgumos paredzētās sabiedrības informēšanas un reklāmas kampaņas, palīdzēt mediju uzņēmējiem saglabāt darbiniekus, rast operatīvu mehānismu noslēgto iepirkumu līgumiem reklāmas aģentūrām par padarīto darbu.
Viņa skaidroja, ka, neskatoties uz to, ka vairāku noslēgto līgumu saistības netiek izpildītas nepārvaramās varas dēļ, asociācija aicina valsts un pašvaldību iepirkumu līgumu izpildē apstiprināt un veikt samaksu par jau padarīto darbu kādā konkrētā līguma izpildes stadijā.
“Arī reklāmas aģentūrām par jau padarīto darbu ir jānorēķinās ar darbinieku, neskatoties uz to, ka kampaņas tiek atceltas
vai pārceltas uz vēlāku laiku,” viņa uzsvēra. Piemēram, ja noslēgta iepirkuma līgumā daļa no darba jau ir paveikta – uzfilmēts reklāmas rullītis, vai paveikts jebkurš cits stratēģijas, plānošanas un ražošanas stadijas darba apjoms, rezultātu var nofiksēt ar pieņemšanas nodošanas aktu un vienoties ar izpildīto darbu apmaksu.
Kā skaidroja Liepiņa, Reklāmas asociācija aicina valdību vērst uzmanību arī mediju apraides un uzturēšanas izmaksu finansēšanai, lai komerciālie mediji varētu turpināt pārraides darbu krīzes laikā. Tāpat politiķus aicina pārskatīt reklāmas izvietošanas ierobežojumus medijos tādām preču grupām kā kredīti, alkohols un azartspēles.
Liepiņa uzsvēra, ka vēl joprojām būtisks aspekts ir neatlikt samazinātā pievienotā vērtību nodokļa samazinājums drukātajiem medijiem.
“Mediji ir vissliktākajā konkurences pozīcijā finanšu problēmu dēļ, bet to darbs ir nozīmīgs sabiedrībai. Tāpēc operatīvas darbības ir nepieciešamas jau tagad,” izcēla Liepiņa.
