“Nebūs kas audzē cūkas!” Cūku mērī zaudētas 5000 sivēnmātes un viena saimniecība 28
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ierobežojumi, nestabilās cenas un sērga attur lopkopjus no vēlmes sākt audzēt cūkas. “Jaunie nenāk. Nozare ir pārāk nestabila un naudas ietilpīga, jāievēro daudzi biodrošības ierobežojumi un striktas labturības prasības. Tā ka tie, kas jau nav iekšā šajā biznesā, trīsreiz pārdomā, pirms ko sākt,” teic Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.
Viņa stāsta, ka šobrīd 50% no visiem Latvijas cūkgaļas ražotājiem veido pieredzējušās saimniecības – “Ulbroka”, “Gaižēni”, “LatviDanAgro”, kam seko “Vecauce”, “Ancers”, “Korkalns” un “Latgales bekons”.
Pēdējie trīs uz savas ādas pieredzējuši Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nodarīto postu, tomēr pēc satricinājuma pamazām sāk atkopties. Ne tik labi gājis citai lielsaimniecībai – “Druvas Unguriem”, kas 2018. gadā mēra dēļ bija spiesti likvidēt 15 000 cūku lielo ganāmpulku.
Tas bija lielākais Latvijā reģistrētais sērgas uzliesmojums mājas cūku vidū, pēc kura saimniecība tā arī neatguvās. Tā kā īpašnieks ir vīrs gados, viņš nolēmis vairs nemocīties, bet pārdot fermu vāciešiem.
Patlaban cūku audzētāju skatījumā lielākā problēma joprojām ir cūku mēris, kas vasaras karstajos mēnešos mazākās neuzmanības dēļ var uzliesmot kuru katru brīdi, nešķirojot, vai tā ir lielferma vai aizgalds kūtī ar dažiem sivēniem pašu vajadzībām.
Kopumā kopš 2014. gada nozare zaudējusi 5000 sivēnmātes, kas ir ļoti liels daudzums uz tā fona, ka nespējam savā valstī nodrošināt nepieciešamo cūkgaļas patēriņu.
Atkopšanās ir ļoti lēna – vajag gadu, lai sāk dzimt sivēni, un gadus desmit, lai atsāktu normālu ražošanu. Ja nebūtu Eiropas atbalsta, kas daļēji kompensēja fermām nodarītos zaudējumus, neviena saimniecība darbību neatsāktu.
Nozarei ļoti nozīmīgs ir nupat piešķirtais 3,6 miljonu atbalsts kovidsērgas ietekmes mazināšanai. To valsts piešķīrusi, jo nozarē ražotāju kopējo ieņēmumu samazinājums bijis vairāk nekā 36%.
Vēl viena problēma, kas jaunos attur no cūku lielaudzēšanas, ir nestabilās iepirkuma cenas.
“Zināmā mērā nozarē ir haoss, jo tik zema iepirkuma cena sen nav bijusi,” tā Dz. Lejniece.
Gaļas iepirkuma cena citviet valdošās pārprodukcijas dēļ nokritusi jau zem viena eiro, kamēr pašizmaksa uzkāpusi teju līdz pusotram eiro. Tiesa, zemā cena neatspoguļojas veikalu plauktos – ja vien nav kāda akcija, cūkgaļas šķiņķis mazāk par astoņiem eiro nemaksā.
“Cilvēki pieraduši pie zemākas cenas, bet diemžēl nevēlas izprast, ka kāpj pārējās izmaksas. Degviela, elektrība, bet vistrakāk ir ar barības cenām, kas šogad cēlušās jau par 30%. Šo kāpumu visā pasaulē diktē Ķīna, kas paplašina cūku audzēšanu un lielos daudzumos iepērk graudus un soju. Vietējās cūkgaļas veikalā trūkst, to izspiež lētākais imports no valstīm, kur cūku mēra nav, līdz ar to no turienes gaļu var brīvi ievest,” skaidro asociācijas vadītāja.
Tomēr, neraugoties uz grūtajiem laikiem, kopumā uz nozares perspektīvu viņa raugās ar cerību.
“Esam piesardzīgi optimisti, jo Baltijas valstis, tajā skaitā Latvija, ir cūkgaļas ēdāju valstis. Tā ka cūkas audzēsim, un speķītis un karbonāde uz galda būs vienmēr!”
