Nebiju gatava tam, kas sekoja, bērnam piedzimstot… Jaunie vecāki – izdzīvotāji 1
“Mēs ar vīru izgājām dārgu pirmsdzemdību apmācību, atradām savu vecmāti un piedzīvojām lielisku dzemdību pieredzi, bet tam, kas sekoja, es nebiju gatava,” tik atklāti sākās austrāliešu attiecību konsultantes Elijas Teilores uzstāšanās ģimenes psiholoģijas centra “Līna” organizētajā konferencē “Labi vecāki šodien”.
Elija Teilore ir arī grāmatas “Becoming Us: 8 Steps to Grow a Family that Thrives”, ko varētu tulkot kā “Kļūstot par “Mēs”: 8 soļi, augot par plaukstošu ģimeni”, autore. Un konferences dienā viņa stāstīja par šiem posmiem.
Rozā mākoņu vietā – izdzīvošanas skola
“Nereti dzīvi ar jaundzimušo mēdz iztēlot kā pūkainus mākoņus, bet realitātē jauno vecāku pieredzi, ja tā būtu filma, varētu nosaukt par “Survivor” jeb “Izdzīvotāji”. Jaunos vecākus vajadzētu sūtīt izdzīvotāju skolā un stāstīt par realitāti, kas sagaida,” salīdzina Elija Teilore.
Viņa pati atklāti stāsta, ka pēc 15 gadiem, ko ģimene bija jau pavadījusi kā vecāki – viņiem ir divi bērni – , vēlējās saprast, kas īsti ar viņu un vīru notika. “Es mācījos un sāku veikt pētījumus par jauno vecāku lomu. Mēs paši tik ļoti bijām iemīlējušies, tad piedzima bērni, sekoja neizgulēšanās, īgnums, radās attiecību sarežģījumi. Sākot veikt pētījumus par jaunajiem vecākiem, es sapratu, ka mēs šādā dzīves posmā neesam bijuši vienīgie – tā notiek ar daudziem jaunajiem vecākiem.
Ir normāli, ka pēc bērna piedzimšanas veidojas vairāk konfliktu.
Ja reiz tā notiek ar visiem – kāpēc neviens tam nesagatavo?” jautā attiecību konsultante.
Viņa, veicot pētījumus, secinājusi, ka ir astoņi posmi vecāku attīstībā. “Atklāju, ka šos posmus ģimene piedzīvo ar katra nākamā bērna ienākšanu ģimenē. Gluži kā bērns piedzīvo visas pārmaiņas dzīves gaitā, tas atstāj iespaidu uz visu ģimeni. Šie posmi atkārtojas arī tad, kad kļūstam par vecvecākiem.”
Kādi tad ir šie posmi?
Pirmais posms. Rūpīgi sagatavojies bērniņam. Gaidību laiks
Šis posms iestājas pirms bērniņa piedzimšanas. Te lielākais izaicinājums – mēs nezinām, ko mēs nezinām. Dēļ šīs neziņas grūtniecības laikā var iestāties panika.
Nereti vecāki, domājot, kā veidot dzīvi pēc bērna piedzimšanas, sāk kārtot finansiālo dzīves pusi – iegādājas lielāku māju vai automašīnu. Bet tas rada lielāku stresu par dzīves finansiālo pusi. “Tā vietā mans pirmais ieteikums šajā dzīves posmā būtu – palēnināt dzīves tempu un stresu, un gatavoties bērniņa ienākšanai,” stāsta Elija Teilore, norādot, ka ir vairākas rīcības, kas tajā var palīdzēt: svarīga komunikācija ar partneri; labi, ja ir konkrēta vecmāte, kas ir pirmsdzemdību, dzemdību un pēcdzemdību laikā, kurai varētu jautāt padomu dažādās situācijās.
Pati bērniņa atnākšana ir piedzīvojums, labi, ja ir sagatavotas mantas somai – gan burtiskā, gan emocionālā nozīmē.
Kārtīga sagatavošanās bērniņam ir vērtīgs posms plaukstošas ģimenes veidošanā.
Otrais posms. Pirmie divi bērna dzīves mēneši. Vij ligzdu
Šajā posmā liels izaicinājums ir apjaust – izrādās, pasaule apkārt nav mainījusies. “Daudzi vecāki pārcenšas – mēģina jauno dzīvi apvienot ar veco. Taču tas nav iespējams veselīgā veidā,” teic attiecību konsultante.
Šajā posmā labāk veidot drošības mūri no ārpasaules, piemēram, slēgt ārā televizoru, jo tajā redzētais un dzirdētais var negatīvi ietekmēt sievieti un bērnu.
Būtiski parūpēties, lai telpa, kur bērniņš un vecāki uzturas, ir vienmērīgā, siltā temperatūrā.
Tāpat svarīgi par siltumu rūpēties attiecībās ar bērnu. “Svarīgi dalīties bērnā ar partneri, jo bieži sieviete nedod bērnu tēvam. Tas kaitē otram un viņiem kā vecākiem. Esiet dāsni viens pret otru!” aicina Elija Teilore.
Šajā trauslajā posmā svarīgi atšķirt palīgu no viesa.
“Palīgi ilgi neuzturas, palīdz tajā, ko vēlas vecāki, atnes vai pagatavo ēdienu, turpretim viesi atnāk un apēd visu, kas mājās ir, uzkavējas ilgi un atstāj aiz sevis haosu,” salīdzina Elija Teilore.
Iemācieties lūgt palīdzību, to patiesi vajag un, nereti izrādās – to gatavi sniegt daudzi!
Trešais posms. Trīs mēneši. Izvēlies reālas gaidas
Nereti šajā posmā vecāku sajūtas var raksturot ar vārdiem “šoks. Ko gan mēs esam izdarījuši?”
Lai būtu iespējami mazāk vilšanās šajā periodā, tam varētu gatavoties, izvēloties vien reālas gaidas un cerības par situāciju, sevi un partneri.
“Vecāku loma ir sarežģīta, tajā var būt daļas, kas ir grūtas un tādas, kurām var sagatavoties un kurām – ne. Mēģiniet pieņemt, ka jūs varat kļūdīties un ļaujat partnerim kļūdīties. Ja pieļausiet kļūdu, tā reizē kļūs par jūsu personisko pieredzi. Patiesi nav iespējams zināt visu!” atgādina attiecību konsultante.
Šajā posmā var palīdzēt nevis, teiksim, pārmēru mājas kārtošana, bet daudz svarīgāka – tiekšanās sasniegt laimīgu un atslābinātu stāvokli.
Nekārtība mājās kādreiz pāries, bet, ja neizbaudīsiet vecāku lomu šajā laikā, – to atgūt nevarēs.
Elija Teilore atzīmē, ka šis dzīves posms nav domāts, lai atgrieztu dzīvi, kāda tā bija iepriekš, bet gan lai radītu jauno dzīvi jaunā sastāvā.
Ceturtais posms. 3-6 mēneši pēc bērna piedzimšanas. Izveido nometni
Ja šajā posmā joprojām esat ar partneri, varat viņam pateikties, ka visi esat izdzīvojuši!
Būt mazu bērnu vecākiem ir liela atbildība un no tās ik pa brīdim jāatiet – jāiedod no tās pauze.
“Šeit es nedomāju veselu dienu iet makšķerēt vai dejot, bet atrast īsākus brīžus stresa mazināšanai. Pauze var būt, piemēram, pusi dienas. Var ieplānot atpūtu vienam no vecākiem, dodot iespēju laikam tikai sev vai, ja ir kas pieskata mazuli – divvientulību. Tās var būt pastaigas svaigā gaisā, joga, divvientulība…” min Elija Teilore.
Šo posmu viņa savā grāmatā nosaukusi “Nometne”. Alpīnisti naktī uzstāda nometni. Un šeit ir līdzība – ja ir kādas grūtības, stress ģimenē, var doties uz “nometni”, kur būs pietiekami daudz ēdiena, siltuma, atpūtas. Kur varēs atbalstīt otru pusi viņa vajadzībās. Elija Teilore atklāj, ka pat šobrīd, ja ir kāds saspringums attiecībās ģimenē, viņa rosina vīru “doties uz nometni”.
Tātad – vairāk var palīdzēt pietiekama atpūta, nevis pārņemtība ar mājas tīrīšanu.
Tāpat var palīdzēt iespēja būt kopā ar citiem jaunajiem vecākiem.
Šis ir īstais brīdis, lai pievērstos sev un partnerim, dalīties grūtībās.
Svarīgi ēst pietiekami un veselīgi, uzņemt daudz šķidruma, īpaši sievietēm, kas zīda.
Piektais posms. Ieskaties savās emocijās. No bērna viena gada vecuma
Šajā posmā emocijas var atgādināt amerikāņu kalniņus.
Ne velti – esot mazu bērnu vecāki, mēs kļūstam jutīgāki.
Tas sākas jau grūtniecības laikā, kad topošo vecāku smadzenēs notiek izmaiņas – viņi kļūst jūtīgāki, arī neaizsargātāki. “Tāpēc attiecībās iesaku būt atvērtākiem, runāt, nodrošināt vidi, lai var visas sajūtas izteikt, apmierinātību un neapmierinātību,” skaidro Elija Teilore.
Šajā posmā, kā novērots, vecāki nereti atjauno saikni ar citiem cilvēkiem. Arī ar saviem vecākiem – izteiktāk.
Šo posmu var raksturot kā upi, kuru obligāti jāšķērso – lai šo emociju, atvērtības un jutības pilno laiku varētu izdzīvot, svarīgi droši un atklāti runāt, izrādīt savu neaizsargātību un dot tādu pašu iespēju partnerim.
Sestais posms. 12-18 mēneši. Veido jauno vecāku māju
Šajā posmā kāds no vecākiem vai abi var just identitātes maiņu un tas var ietekmēt pašapziņu – gan pozitīvi, gan negatīvi. Svarīgi, lai sieviete sajustu mātes un sievietes identitāti, un pašnovērtējams būtu pietiekams. Tas pats attiecas uz vīriešiem.
“Jā, būšana par vecāku maina dzīvi un tas ir normāli,” uzsver Elija Teilore.
Svarīgi pārmaiņas pieņemt – būt ar tām, nevis pret tām.
Svarīgi pieņemt savu kā vecāka identitāti. Tāpat būtiski atbalstīt partnera lomas un tās izmaiņas, tas veicinās ģimenes tuvību. Cienīt partnera vecāku lomu.
Kā vienmēr, vajadzētu iedrošināt tēti iesaistīties “vecākošanās” pienākumos.
Liela nozīme ir tam, kā paši tikām audzināt – iespējams, šajā brīdī to var pārskatīt un pieņemt vai atlaist.
Ja ir kādas grūtības, ieteicams vērsties pēc palīdzības.
Septītais posms. Veido sarunas. No bērna piedzimšanas līdz 2 gadu vecumam
Vecāki ziņo, ka šajā posmā viņi piedzīvo lielas jaunas atšķirības savā starpā, tas izraisa saspīlētas emocijas, tādēļ vecākiem jāmācās strādāt ar izmaiņām un novērst konfliktus.
Nevajadzētu būt šausmās, ka veidojas atšķirības un konflikti.
Tomēr te nu jāmācās zelta vidusceļa un kompromisa ceļš, jo, jā, bērniem patiešām nepatīk konflikti.
“Izaicinājums ir neievainot partneri un savā starpā nekonkurēt, kuram taisnība. Es iesaku vingrinājumu – sarunas sākt ar vārdu “es…” nevis “tev jāizdara tas un tas…”. Teiksim, “es vēlētos…”, “es būtu pateicīga/-s, ja…”,” iesaka attiecību konsultante.
Astotais posms. Pietuvojies un attālinies caur intimitāti. No bērna 3 gadu vecuma
Bērnu audzināšanas domstarpību dēļ, pāris var attālināties. Iespējams, viņi nav sagatavojušies šim posmam un “iemesti kaujas laukā”. Tāpēc svarīgi dot iespēju pāra attiecībām plaukt.
“Ejot cauri vecāku lomai, jūs pietuvojaties un attālināties, atkal savienojaties un attālināties, un tas ir normāli. Galvenais – laulāto attiecības uzturēt. Kaut vai katru dienu uzzināt, kā otram klājas – piezvanot vai aizsūtot mīļu īsziņu,” vienkāršas lietas atgādina attiecību konsultante.
Šajā posmā “nometnes” viņa jau iesaka veidot “veselu ciemu”. Austrāliešiem ir tāds teiciens – viena bērna izaudzināšanai vajadzīgs vesels ciems – tā ir atbalsta komanda, ko var meklēt un veidot. Uzticamu.
Šis ir izšķirošs posms pāra attiecību un mīlestības uzturēšanai un – labā ziņa – to var attīstīt jebkurā dzīves posmā.
