“Nebiju domājis, ka izdarīsim tik daudz.” Raivja Hščanoviča labdarības fondam pauze 0
“Nebiju domājis, ka izdarīsim tik daudz,” kādreizējais futbolists Raivis Hščanovičs gandarīts par sava labdarības fonda realizētajiem projektiem.
Hščanovičs pirms četriem gadiem izveidoja “RH3 Fondu”, lai palīdzētu bērniem ar onkoloģiskām saslimšanām. Septiņu gadu vecumā šī nelaime bija skārusi arī viņu pašu. Raivis lūdza pazīstamiem sportistiem ziedot lietas no sava ekipējuma un pārdeva tās izsolē. Pēdējo informāciju viņš vēl nav apkopojis, bet pirms tam trīs gadu laikā bija notikušas vairāk nekā 250 izsoles, kurās vairāk nekā 150 sportistu no 15 valstīm atvēlēja vismaz pa vienam priekšmetam. Kopējā iegūtā ziedojumu summa bija nepilni 50 tūkstoši eiro. “RH3 Fonds” uzvarēja konkursā “Labas gribas uzņēmējs 2014”.
“Nebiju domājis, ka izdarīsim tik daudz projektu skaita un iesaistīto cilvēku ziņā. Cik gan dažādu valstu, līgu, komandu un organizāciju pārstāvji mums palīdzējuši izsolēs! Bija visādu veidu atbalsts, piemēram, iedeva automašīnu lietošanā uz vairākiem mēnešiem. Finansiāli pat nelūgts palīdzēja basketbolists Dāvis Bertāns. Lielākais stimuls darboties bija tieši milzīgā sportistu atsaucība, vienmēr bija pozitīva attieksme,” ar gandarījumu atceras Raivis.
Pašlaik fonds pārtraucis darbību. “Paņēmu pauzi, četri gadi ir ilgs laiks. Gribējās paskatīties, kas sanācis un kas ne, ko tālāk darīt. Ar katru sasniegto mērķi gribējās izvirzīt arvien jaunus,” stāsta Hščanovičs, kurš ir vienīgais Ziemeļamerikas līgā (MLS) uzspēlējušais Latvijas futbolists. Viņš neslēpj, ka darbība fondā arī pamatīgi nogurdinājusi. “Ikdienā domāt par projektiem un redzēt, kā tie piepildās, ir gandarījums, taču otra puse – tā vide un viss jau nav tik pozitīvs. Ja tev ikdienā jādzīvo tam līdzi, centies palīdzēt, tas paņem daudz enerģijas.”
Viens no Raivja Hščanoviča lielajiem sapņiem bija izveidot rehabilitācijas centru. “Man ir 31 gads, un šis mērķis paliek. Varbūt skan utopiski, bet tāda vieta kādreiz būs. Ja mums Latvijā katru gadu ar onkoloģiskajām slimībām sasirgst vidēji 50 bērnu, tad vajadzīga vieta, kur viņi var satikties pēc slimnīcas, atkopties, iegūt informāciju par veselīgu uzturu, dalīties pieredzē, saņemt medicīnisko palīdzību. Tā būtu kā veselības stacija,” viņš spriež, piebilstot, ka šādu projektu nevar realizēt tikai ar ziedojumu palīdzību, bet nepieciešama arī valsts un pašvaldības ieinteresētība.”
Raivis futbolista karjeru beidza 27 gadu vecumā, jo pēc atgriešanās no Ziemeļamerikas vietējā futbola atmosfērā pamazām zuda degsme atdoties tam par visiem simt procentiem. Tagad viņš mācās treneru kursos. “Cenšos veselīgi dzīvot – peldu, braucu ar velosipēdu, eju uz fitnesu. Nevienu komandu netrenēju, pagaidām nezinu, kādu virzienu varētu izvēlēties, bet gribu futbolu apgūt no otras puses, un dzīve rādīs, ko tālāk darīšu,” nosaka bijušais aizsargs, kurš šajā sezonā “Best4sport” televīzijā ir viens no ekspertiem virslīgas spēļu tiešraidēs.
