Neo noņemtā sodāmība – nebijis gadījums apžēlošanas praksē 8
Valsts prezidents Raimonds Vējonis apžēlojis Ilmāru Poikānu jeb Neo, kurš tika notiesāts par komercnoslēpuma ziņu neatļautu iegūšanu no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas. Tas, ka valsts augstākā amatpersona apžēlo kādu sodīto, nav neparasts gadījums, taču pirmo reizi neatkarīgās Latvijas laikā kādai personai noņemta arī sodāmība.
“Lai gan Ilmārs Poikāns ar savu rīcību ir pārkāpis likumu, sabiedrības ieguvums no Ilmāra Poikāna rīcības ir bijis ievērojami lielāks nekā viņa nodarījuma sekas. Tas ir sekmējis atklātību un caurspīdīgumu valsts pārvaldē, kā arī pievērsis uzmanību valsts informācijas sistēmu drošībai,” paziņojumā norāda Valsts prezidents.
R. Vējonis Latvijas Radio raidījumā “Krustpunkti” vakar skaidroja, ka sodāmības noņemšana personai ļauj brīvi rīkoties un piedalīties jebkur, kur bija noteikti ierobežojumi attiecībā uz kriminālo sodāmību. Piemēram, Saeimas vēlēšanu likuma 5. pants nosaka, ka parlamenta vēlēšanām “nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas [..], kuras ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta”. Tātad Poikāns, ja vien to gribēs, nākamgad varēs kandidēt Saeimas vēlēšanās.
I. Poikāns ir atzinīgi novērtējis Valsts prezidenta lēmumu, jo viņa nolūks neesot bijis gūt personisku labumu vai nodarīt kādu kaitējumu, bet gan sniegt sabiedrībai informāciju par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu.
Lūgumu atbrīvot no kriminālsoda izciešanas un noņemt sodāmību vēstulē Vējonim šogad novembrī bija sūtījis pats Poikāns. Savā vēstulē medijiem Poikāns norādīja, ka plāno vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, taču pirms šāda soļa speršanas viņš grib izmantot pēdējo Latvijas likumdošanā paredzēto iespēju – lūgt apžēlošanu Valsts prezidentam. Poikāns uzskatīja, ka viņa sodīšana krimināltiesiskā ceļā var radīt bīstamu precedentu un negatīvi ietekmēt Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts tēlu gan valsts iedzīvotāju acīs, gan starptautiski.
Apžēlošanas likumā ir noteikti četri apžēlošanas veidi – līdzās sodāmības noņemšanai arī brīvības atņemšanas soda neizciestās daļas aizstāšana ar citu, vieglāku sodu; pilnīga vai daļēja atbrīvošana no pamatsoda un papildsoda izciešanas.
Kopumā R. Vējonis savā pilnvaru laikā ir izskatījis 431 apžēlošanas lietu un apžēlojis 14 personas. Visvairāk apžēlošanas lietu (3391) izskatījis Valsts prezidents Guntis Ulmanis, un viņš, kopš Latvija atguvusi neatkarību, apžēlojis visvairāk – 219 personas. G. Ulmanis bija arī tas, kurš apņēmās vienpersoniski noraidīt nāvessodus, ja tiesa tos piespriestu laikā, kad Latvija gatavojās iestāties Eiropas Savienībā un tika aicināta uz sarunām Eiropas Padomē.
Pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste savas piecu gadu prezidentūras laikā apžēloja 649 personas un vienīgā reize, kad saņēma sabiedrības pārmetumus, bija 1926. gada aprīlī, kad apžēloja un atbrīvoja no cietuma par valsts nodevību notiesāto Andrievu Niedru, kaut gan izraidīja viņu trimdā.
Laikraksta “Jaunākās Ziņas” 1937. gada 17. novembra numurā var izlasīt, ka Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim apžēlošanu lūgušas apmēram 800 personas, bet to saņēmuši tikai 60 lūdzēji. “Apžēloto skaits šogad mazāks, jo spēkā ir Valsts prezidenta Dr. K. Ulmaņa norādījums, ka cilvēkiem ir jābūt godīgākiem un ikvienam līdz galam jānes visa atbildība par saviem darbiem. Plašāka apžēlošana vai amnestija iespējama valsts 20. gadasvētkos 1938. gada rudenī,” ziņoja laikraksts.
