Aizliegtā kaisle – afēra ar PSRS izraidīto Trocki 0
Kādā no šķiršanās reizēm, kurā Kalo dzīvoja atsevišķi no Rivjeras, pāris atkal satuvinājās un kārtējo reizi izšķīrās, pie sevis izmitinot no PSRS izraidīto Ļevu Trocki. Tiesa, izmantojot situāciju savā labā, Frīda kārtējo reizi pamanījās atriebties savam vīram – laikā, kad Trockis mitinājās Meksikā, māksliniece iesaistījās kaislīgā sakarā ar revolucionāru, to turpinot līdz viņa nāvei 1940. gada 21. augustā, kad Trockim uzbruka NKVD aģents Ramons Merkaders, viņu nāvīgi ievainojot.
Tiesa, Kalo un Rivjeras šķiršanās gan nebija ilga. 1940. gadā abi atkal apprecējās, taču turpināja dzīvot katrs savu dzīvi, iesaistoties citos mīlas sakaros. 1941. gadā Kalo piemeklēja pamatīgs trieciens – nomira karsti mīļotais tēvs. Nespējot tikt galā ar zaudējuma sāpēm, pasliktinājās arī Frīdas veselība, ietekmējot arī gleznotājas darbu. Taču, neraugoties uz to, Kalo popularitāte pieauga vēl vairāk, gleznotājai gūstot starptautisku atzinību.
No panākumu skurbuma līdz gangrēnai un pašnāvībai
Savas dzīves laikā Frīda radīja teju 150 gleznu, skiču un zīmējumu, tajos spilgti atainojoties Kalo iekšējiem konfliktiem. Zīmīgi, ka liela daļa no šiem darbiem bija viņas pašportreti. Taujāta, kāpēc Kalo tos rada tādā apjomā, viņa atbildēja pagalam vienkārši: “Es tik bieži esmu viena. Esmu subjekts, ko pati pazīstu vislabāk. Un es nezīmēju sapņus. Nekad. Es zīmēju dzīvi.”
Cīnoties ar veselības problēmām un hroniskajām sāpēm, kā arī dvēseles brūcēm, Kalo dzīves kvalitāte strauji pasliktinājās piecdesmitajos gados. Māksliniecei tika diagnosticēta gangrēna negadījumā traumētajai labajai pēdai, kā rezultātā Kalo deviņus mēnešus pavadīja slimnīcā, pārciešot arvien jaunas operācijas. Cītīgi aizmirstoties darbā, Kalo gleznoja arvien jaunus darbus, kā arī turpināja savas politiskās aktivitātes, iestājoties par komunismu. 1953. gadā Mehiko tika izveidota viņas pirmā personālizstāde, kas tā arī palika vienīgā viņas dzīves laikā.
Laikmeta liecības vēsta, ka uz to gleznotāja ieradās ar ātrās palīdzības automašīnu, pēcpusdienu pavadot spilvenu grēdā un sarunājoties ar izstādes apmeklētājiem un sava talanta pielūdzējiem.
Tiesa, Kalo prieks par gūtajiem panākumiem gan nebija ilgs – dažus mēnešus vēlāk to aptumšoja kājas amputācija, nemazinoties gangrēnai.
Operācija, kurā Frīdas labā kāja tika noņemta līdz pat celim, Kalo lika ieslīgt pamatīgā depresijā, un 1954. gadā Frīda atkal attapās slimnīcā.
Šoreiz, kā liecina vēstures liecības, – iemesls bijis pašnāvības mēģinājums. Divus mēnešus vēlāk Kalo dzīve tuvojās tās norietam – 47 gadu vecumā Kalo sasirga ar pneimoniju un 1954. gada 13. jūlijā mira savā bērnības namā – tik iemīļotajā Zilajā mājā. Tiesa, arī gleznotājas nāves patieso iemeslu apvij dažādi mīti. Viens no tiem, kas neoficiāli atzīts par Kalo nāves patieso cēloni – dzīvību Kalo sev atņēma pati, pārdozējot medikamentus un tiecoties pēc izejas no mokošās dzīves.
Raksta tapšanā izmantota informācija no Frida-kahlo-foundation.org un Biography.com
