Nebeidzama kaisle, zaudējumi un leģendārs talants – traģiski košās Frīdas Kalo stāsts 0
Ugunīga, koša un nebeidzami vientuļa. Drosmīga un spēcīga. Nesaprasta un sāpināta. Leģendārā meksikāņu māksliniece Frīda Kalo ir kā grezna puķe un ekspresīvs otas triepiens audeklā, kas, neraugoties uz tajā jau esošajām krāsām, līdz viņas uzplaiksnīšanai šķitis garlaicīgi pelēks. Turpinot rakstu sēriju “Sievietes vēsturē”, šoreiz piedāvājam ieskatu Frīdas Kalo traģēdiju un nebeidzamas kaisles pārsātinātajā mūžā.
Frīda Kalo jeb Magdalēna Karmena Frīda Kalo i Kalderona ir dzimusi 1907. gada 6. jūlijā Mehiko pilsētas Kojoakanas rajonā. Pati Frīda gan apgalvoja, ka ir dzimusi trīs gadus vēlāk, Meksikas revolūcijas sākumā, nevēloties sevi saistīt ar periodu pirms tās. Viņa bija viena no četrām ungāru – ebreju izcelsmes fotogrāfa Gilijermo (Vilhelma) Kalo un spāņu – Meksikas indiāņu izcelsmes katolietes Matildes Kalderonas meitām.
Fiziskās nepilnības kā sākums talanta uzplaukšanai
Frīdas tēvs bija fotogrāfs, kurš emigrējis uz Meksiku un apprecējies ar viņas māti Matildi, paliekot šai valstī uz dzīvi. Sešu gadu vecumā Frīda izslimoja poliomielītu, kas atstāja paliekošas sekas uz meitenes labo kāju un tās pēdu. Tā kļuva ievērojami tievāka par kreiso, Frīdai šo nepilnību visas dzīves garumā maskējot ar gariem svārkiem. Lai atgūtos no slimības, Giljermo mudināja meitu spēlēt futbolu, peldēt un pat nodarboties ar boksu un cīkstēšanos – nodarbēm, kas tā laika sabiedrībā tika uzskatītas par nepieņemamām jaunai meitenei. Tomēr meitas veselības vārdā tēvs pat neapsvēra domu pakļauties sabiedrības aizspriedumiem.
1922. gadā Frīda uzsāka mācības vietējā skolā, kļūstot par vienu no retajām meitenēm skolēnu vidū. Dzirkstošais gars, temperaments un patika pret košām drēbēm, kā arī pamanāmām rotām lika Frīdai izcelties apkārtējo meiteņu vidū, skolniecei ātri vien iemantojot popularitāti vienaudžu vidū. Jāpiebilst, ka tai pašā gadā pie kāda no mākslas projektiem skolā sāka strādāt par Frīdu 20 gadus vecākais gleznotājs Djego Rivjera.
Pusaudze Frīda Djego bieži vien vēroja, kamēr gleznotājs strādāja, un valda uzskats, ka kādai no draudzenēm karstasinīgā meitene pateikusi, ka kādu dienu dos dzīvību Rivjeras mazulim. Tolaik Frīda vēl nezināja, kā, neraugoties uz savu vēlmi, tomēr nespēs iznēsāt un dzemdēt bērnus.
Jau skolas laikā meitene izcēlās ar principiāliem politiskajiem uzskatiem, labprāt iesaistoties intelektuālās diskusijās ne tikai ar vienaudžiem un domubiedriem, bet arī pieaugušajiem. Tiesa, meitenes aktīvo ikdienu pārtrauca satiksmes negadījums, kas atstāja paliekošas sekas uz Frīdas veselību visa mūža garumā. 1925. gadā 18 gadus vecā Frīda cieta autokatastrofā un guva nopietnus miesas bojājumus. Vairāk nekā gadu pavadījusi uz gultas, atgūstoties no mugurkaula, atslēgas kaula un ribu lūzumiem, arī atlikušās dzīves laikā Kalo pārcieta vairāk nekā 30 operāciju.
Tieši slimnīcā Frīda sāka nodarboties ar glezniecību, atminoties kādreizējo sapni par gleznotājas karjeru. Šai periodā un arī turpmākās dzīves laikā Frīda gleznoja galvenokārt pašportretus un klusās dabas, remdējot fiziskās sāpes, ko viņa periodiski cieta visu mūžu.
