Nebanku kreditētāji aicina ministriju izvērtēt līdzšinējo tirgus “pārregulāciju” 0
Vērtējot 2020. gadu nozarē, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija uzskata, ka Ekonomikas ministrijai būtu jāveic pēdējo piecu gadu laikā pieņemto izmaiņu ietekmes izvērtējums gan uz nozari, gan uz finanšu pakalpojumu tirgu, gan arī uz piedāvājumu patērētājiem.
Visstingrāk regulētā nozare
“Nebanku kreditēšanas nozares regulējuma izmaiņas jau gadiem ir bijušas politiskajā darba kārtībā. Aizvadītajos gados ir noteikts regulējums vai ierobežojumi pilnīgi visiem darbības virzieniem.
Vairākkārt ir ierobežotas procentu likmes, noteiktas prasības klientu maksātspējas vērtēšanai un reklāmas praksei, noteiktas naudas atmazgāšanas novēršanas prasības, būtiski palielināta uzraudzības nodeva.
Diezgan droši var teikt, ka šī ir viena no visstingrāk regulētajām nozarēm uzņēmējdarbībā Latvijā, taču joprojām nav veikts visu šo izmaiņu izvērtējums, analizējot kopējo situāciju.
Tāpēc nozares uzņēmumi aicina Ekonomikas ministriju 2020. gadā sākt darbu pie visaptverošas patēriņa kreditēšanas nozares analīzes,” norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.
Nepieciešams attīstības plāns
Nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi aicina Ekonomikas ministriju, kas ir nozares politikas plānotāja, izstrādāt vidēja termiņa attīstības plānu, kas ļautu uzņēmumiem plānot savu darbu trīs līdz piecu gadu perspektīvā.
“Mēs redzam, ka samazinās no jauna izsniegto kredītu apjoms, darbību izbeidz nozares uzņēmumi.
Iepriekš pieņemtā politika ne vien ir samazinājusi konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū, bet arī radījusi situāciju, kad tirgū vairs nav pieejami nelieli kredīti uz īsiem termiņiem, un no tā visvairāk cieš patērētāji,” skaidro asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.
Uzziņa:
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija apvieno ārpus banku sektora esošus uzņēmumus, kas Latvijas iedzīvotājiem sniedz finanšu pakalpojumus.
Asociācijas misija ir veidot uzticamu, atbildīgu un uz ilgtermiņa sadarbību vērstu nozares praksi, ko pozitīvi vērtē patērētāji un tirgu uzraugošās institūcijas, vienlaikus respektējot alternatīvo finanšu pakalpojumu sniegtās iespējas ikviena indivīda un sabiedrības brīvai un nodrošinātai attīstībai.